Augstās kvalitātes dēļ Latvijas tipogrāfijas izvēlas arī ārvalstu grāmatizdevēji. Latvijā izdotās grāmatas ir vērtīgas ne vien saturiski, bet arī mākslinieciski – ik gadu skaistākās grāmatas tiek meklētas konkursā “Zelta ābele”. Daudzas guvušas arī starptautisku atzinību tieši dizaina dēļ.
Poligrāfijā tehniskās iespējas mūsdienās ir neiedomājami plašas, un saņemt jaunu grāmatu ir patīkams notikums – ne tā, kā bija pirms gadiem 30, kad tas varēja izrādīties arī nepatīkams pārsteigums, stāsta viena no Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas ikgadējā konkursa “Zelta ābele” žūrijas loceklēm. “Teiksim, [varēja] ieraudzīt pilnīgi citas krāsas: vai nu viss bija satumsis, vai kļuvis ļoti krāsains. Teiksim, kas vēl bija – tipogrāfijas nespēja noturēt krāsu attiecības, vienā tirāžas galā bija rozā, pa vidu – zaļš, beigu gals jau bija drusku zilgans kļuvis,” stāsta Arta Ozola-Jaunarāja, māksliniece, “Zelta ābeles” žūrijas locekle.
Zeltīti burti, laka, reljefs, samtaini vāki… Latvijas mākslinieki, kuri veido grāmatu dizainu, pārzina un izmanto visas jaunākās tehnoloģijas un knifus, kas izdevumus padara ne vien skaistus, bet arī tādus, kam patīkami pieskarties un šķirstīt – jo īpaši mazajiem lasītājiem. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka: “Protams, bērni ir primārā mērķauditorija, kurā drukātā grāmata kalpo visdažādākajiem mērķiem, jo tagad mēs, protams, varam glaudīt, mazliet atdarinot šķirstošās kustības, arī savas digitālās ierīces, bet tajā laikā, kad skārienjutīgie ekrāni vēl nebija izgudroti, zinātnieki pat bija mazliet satraukušies par to, ka šī gadsimtiem izkoptā lappušu šķirstīšana, kas ir cieši saistīta ar dažādām lietām mūsu smadzenēs, kuras nešķirstot vispār netiek trenētas un attīstītas.”
E-grāmatas Latvijā pagaidām nav kļuvušas populārākas par drukātajām, un, par spīti pandēmijai, dažas tipogrāfijas pēdējā laikā pat ievērojami kāpinājušas ražošanas apjomus un pat paplašinājušas ārvalstu klientu loku. “Ņemot vērā pasaulē notiekošos procesus, pandēmiju, loģistikas problēmas ar Austrumiem, ar Ķīnu, ar Indonēziju, poligrāfijas pakalpojumu pieprasījums Eiropā ir pieaudzis. Eksportētā tirāža ir aptuveni 70 %. Tad sanāk, ka no sešiem miljoniem apmēram četri miljoni grāmatu ir eksportētas un divi miljoni palikuši tepat Latvijā,” saka Māris Matrevics, “Jelgavas tipogrāfijas” valdes priekšsēdētājs.
“Jelgavas tipogrāfija” eksportē grāmatas uz Franciju, Vāciju, Norvēģiju, Somiju un citām Eiropas valstīm, un te drukātas arī konkursā “Zelta ābele” godalgotās grāmatas. Vai latviešiem ir kāds unikāls, ne ar ko nesajaucams grāmatu dizaina stils? “Manuprāt, kas ir ļoti labi, ka šeit, Jelgavā, mēs kā uzņēmums esam ļoti atvērti, klienti brauc pie mums un redz – latviešu mākslinieki redz franču darbus, franču izdevēji un mākslinieki redz latviešu darbus, tad notiek sinerģija, integrācija. Vieni iedvesmojas no otriem, otrie no trešajiem,” stāsta Māris Matrevics.
Renāte Punka: “Nevar teikt, ka katrai valstij būtu kāds rokraksts, nē. Katrā valstī cilvēki strādā ļoti dažādos rokrakstos. Tas ir brīnišķīgi. Tāpat tas ir arī Latvijā. Drīzāk mēs varam runāt par mākslinieka individuālo rokrakstu.”
Jāpiebilst, ka konkursā “Zelta ābele” nominēto un godalgoto skaistāko grāmatu izstāde no šodienas aplūkojama Siguldas novada kultūras centrā “Siguldas devons.”
