Autobraucēji, kas prot braukt uz priekšu, ne vienmēr to spēj arī atmuguriski



Kad esam bērni, mums pilnā nopietnībā šķiet, ka sakārtota istaba ir vajadzīga vecākiem, paveikti mājasdarbi ir nepieciešami skolotājiem, dārzeņu sautējums konfekšu un smalkmaizīšu vietā ir tikai un vienīgi dakteru izgudrojums. Kad paaugamies, saprotam, ka arī satiksmes noteikumi izgudroti ceļu policistiem, krimināllikums tiesnešiem un prokuroriem, bet veselīgs dzīves veids tiem pašiem bērnības dakteriem. Mums pašiem taču no tā visa nevajag neko. Tie ir tikai samāksloti apgrūtinājumi, kas traucē mūsu tik komfortablai ikdienai. Viena no šādām “nevajadzīgām” lietām nenoliedzami ir autovadīšanas prasmes.

Ļoti daudziem Latvijas autobraucējiem ir pilna pārliecība, ka viņi ir perfekti uz ceļa, tāpēc nekādas papildus zināšanas vai iemaņas nav nepieciešamas. Piemēram, vecā labā auto novietošana stāvvietā. Kāpēc gan kādam vajadzētu veltīt tam laiku, lai apgūtu vai pilnveidotu prasmes, ja mēs jau tā esam autobraukšanas virtuozi? Galu galā mēs taču kādreiz esam kārtojuši braukšanas eksāmenu un pie autovadītāja apliecības kaut kā tikuši!

Viens no lielākajiem Latvijas apdrošinātājiem apkopojis sev pieejamo informāciju par aizvadīto gadu. Secinājumi ir ļoti pat skumji. Izcili autobraucēji mēs esam galvenokārt tikai vārdos – prakse pierāda pilnīgi pretējo.

Gada laikā tikai viena no apdrošināšanas kompānijām saņēmusi 1660 atlīdzības pieteikumus par negadījumiem auto stāvvietās. Vidējā atlīdzības summa par šādiem negadījumiem pēdējo piecu gadu laikā pieaugusi par 44%, pērn sasniedzot 1004 eiro. Tātad runa nav par nejauši ievilktu nevainīgu skrambu blakus esošā spēkrata bamperī. Lai vidējā atlīdzības summa sasniegtu tūkstoš eiro, nākas diezgan nopietni pacensties. 

Nevienam nebūs pārsteigums, ka lielveikala stāvvietās lielākā daļa autobraucēju novieto auto sev atvēlētajā kabatiņā ar purngalu pa priekšu. Šādi iespraukties perpendikulārā stāvvietā starp diviem citiem auto nebūt nav tik viegli, tāpēc skats stāvvietās ir smieklīgs un skumjš vienlaicīgi – šķībi, greizi, aizņemot brīžiem pat divas brīvās vietas, braucamrīki sarindoti histēriskā haosā. Gluži loģiski, ka novietot auto starp šādiem meistarības paraugdemonstrējumiem daudz maz jēdzīgā pozīcijā ir bieži vien neiespējama misija.

Taču tā vēl būtu tikai puse no bēdas. Tā teikt – ziediņi! Odziņas sākas tajā brīdī, kad šo šķībi greizi novietoto auto īpašnieki mēģina izkļūt no stāvvietas!

Situācijas un sadursmes autostāvvietās mēdz būt dažādas, taču, analizējot apdrošināšanas gadījumus, redzams, ka populārākā autovadītāju kļūda ir neuzmanīga braukšana atpakaļgaitā, kas ir ļoti biežs negadījumu iemesls stāvvietās un stāvlaukumos. 

“Atpakaļgaitā izbraucot no stāvvietas, vadītāji nepamana aizmugurē braucošus vai stāvošus auto, kā rezultātā notiek sadursmes. Negadījumus veicina arī stāvvietu šaurība, kas patlaban tiek apspriesta pat likumdošanas līmenī – tā rada situācijas, kad, atverot automašīnas durvis, tiek bojāti blakus novietotā auto sāni. Tāpat pie transportlīdzekļu bojājumiem noved citas autovadītāju kļūmes: neprasme novērtēt sava auto gabarītus, zīmju neievērošana, ceļa nedošana, uzbraukšana apmalēm u. tml.. Tādēļ jāatceras, ka jebkura veida stāvvietās jābūt ļoti vērīgiem, modriem un ceļu satiksmes noteikumi jāievēro tikpat stingri kā uz ielas – stāvlaukumos tiem ir tāds pats juridiskais spēks,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone, aicinot ik pa laikam atsvaidzināt auto novietošanas prasmes pie drošas braukšanas speciālistiem, piemēram, “ParkoSkolas” bezmaksas nodarbībās. Arī “Drošas braukšanas skolas” instruktori neatteiks konsultācijas. Ļaunākā gadījumā vienmēr var atrast kādu kopējai satiksmei nepiederošu laukumu, kurā nedaudz patrenēties dažādu manevru veikšanā.

Uzrunājot dažus neveiksmīgos “parkošanās” meistarus top skaidrs, ka auto novietošana atmuguriski ne mazums šoferiem ir pārlieku sarežģīta lieta. Tajā pat laikā jebkurš auto vadīšanas instruktors piekritīs, ka pēc zināmiem treniņiem šādas prasmes uz visiem laikiem atvieglos dzīvi pat īpaši neērtas konfigurācijas stāvvietās un pasargās no nevajadzīgām nepatikšanām.

Kas jāievēro, lai veiksmīgi noparkotos, skaidro “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks:

  • Stāvvietas ir dažādas, un pirmais, ko noteikti vajadzētu darīt, ir novērtēt brīvās vietas platumu un automašīnas izmērus – jāmācās sajust sava auto gabarīti. Tā ir prakses lieta. 
  • Otrs svarīgs faktors ir ceļu satiksmes noteikumu ievērošana. Noteikti jāatceras, ka stāvlaukumos darbojas tie paši ceļu satiksmes noteikumi, kas citviet – ātruma ierobežojumi, zīmes un pārējie norādījumi. Noteikti nedrīkst aizmirst, ka daudzviet darbojas “labās rokas likums”, ja ir vienādas nozīmes krustojumi.
  • Noteikti jāievēro horizontālie apzīmējumi. Svarīgi ir novietot automašīnu starp līnijām, tām neuzbraucot. Ja visi novietos automašīnu precīzi līnijās, tad arī būs mazāka iespēja piedzīvot nepatīkamas situācijas un apskādēt automašīnas.
  • Veicot manevrus atpakaļgaitā, nedrīkst steigties. Rūpīgi jāpārliecinās, ka aizmugurē nav šķēršļu, netuvojas automašīnas vai gājēji. Nekādā gadījumā nedrīkst novērst uzmanību ar blakus lietām.
  • Jāuzmanās no uzbraukšanas apmalēm. Katra situācija jāizvērtē individuāli, bet kopumā nav nepieciešams parkoties tā, lai riteņi atsistos pret apmali.
  • Braucot ārā no stāvlaukuma, kurā no abām pusēm stāv automobiļi, jāizvairās no priekšlaicīgas stūres griešanas. Vispirms jāpabrauc taisni ārā no stāvvietas un tikai tad var sākt veikt manevru. Pretējā gadījumā pastāv liela iespēja aizķert paralēli stāvošos auto.
  • Uzmanīgi jāver vaļā auto durvis pat, ja šķiet, ka attālums no blakus stāvošajām automašīnām ir drošs. Stāvvieta jāizvēlas, vadoties pēc auto gabarītiem – ja redzam, ka kāds novietojis automašīnu pārāk tuvu līnijai, labāk nenovietot auto blakus un pameklēt citu, plašāku vietu.
  • Novietojot auto, jāatceras par stāvbremzes lietošanu, lai automašīna nesāktu ripot. Latvijā nav tik izteikta reljefa, bet ārvalstīs, novietojot auto slīpumā, papildus stāvbremzei tiek izmantoti auto riteņi, iegriežot stūri tā, lai riteņi balstītos pret apmali un neļautu automašīnai ripot. 



Foto: Freepik