Augšdaugavas novadā “Daugavpils ūdens” glabāto notekūdeņu dūņu izplūšana dabā, kopš avārijas konstatēšanas ceturtdien, ir apturēta, taču seku likvidācija turpinās. Iesaistīti gan vietējie komersanti, gan virkne valsts iestāžu un vēl šopēcpusdien akutālākais jautājums bija - kā izvest dūņas? Tāpat nav skaidrs, cik avārija maksās un, kas par to atbildīgs - valsts vai pašvaldība?
Īsi pēc civilās aizsardzības sēdes šorīt Daugavpils domē, vairāku iesaistīto iestāžu un uzņēmumu pārstāvji situāciju dūņu laukā “Križi” apsprieda arī avārijas vietā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests gatavojas sūknēt ūdeni no aizraktā kanāla, lai tas nepārplūstu. Veselības inspekcija plāno pārbaudīt ūdens kvalitāti apkārtnes akās. Notekūdeņu dūņu izplūšana dabā - tā ir avārija, kuras likvidācijai trūkst gan tehnikas, gan pieredzes.
Viens no galvenajiem neatrisinātajiem uzdevumiem - kā pēc iespējas ātrāk izvest notekūdeņu dūņas, kas atrodas dīķī vai izplūdušas no tā. Sākotnēji bija paredzēts, ka dūņas varēs izsūknēt, bet izrādījies, ka tas tomēr nav iespējams. Un daļēji pie tā vainīgi sliktie, ziemīgie laikapstākļi.
Zīmīgi, ka tieši pirms nepilna mēneša “Daugavpils ūdens” izsludināja konkursu šīs pašas teritorijas piesārņojuma izpētei. Tajā uzvarēja un līgums jau noslēgts ar “VentEko”.
Kā atzīst SIA “Daugavpils ūdens” valdes locekle Jeļena Lapinska: ''Līdzīga avārija bija kaimiņvalstī un mēs varam paņemt kaut kādu aprēķinus no tās. Avārijas seku likvidācijai, īsterminā, finansējums, kas jau tagad nepieciešams ir 120 tūkstoši eiro.”
Uzņēmumā uzsver, ka dūņu dīķu laicīgākai likvidēšanai pašiem finansējuma nav un vietvara uzsver - sanācija iespējama tikai ar valsts naudu.
Daugavpils domes priekšsēdētājsb Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) norāda: “Ir jāiesaita Krīzes valsts padome, lai jautājujus par zaudējumiem, par sanāciju, kas ir vērtējama miljonu apmērā risinātu kompeksi, no valsts puses.”
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) teic: “Šobrīd Valsts Vides dienests vērtē šos zaudējumus un tad arī attiecīgi rēķins kapitālsabiedrībai tiks piestādīts.”
Vienlaikus ministrs bilst, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā iezīmēti 25 miljoni eirom ko varēsi izmantot notekūdeņu dūņu sanācijas pasākumu plānošanai.
