Kamēr citās valstīs vietējai saražotai pārtikai ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis, Latvijā, ik pa laikam šo jautājumu aktualizējot, tā arī atsaucība nav gūta, norāda pārtikas ražotāju organizācijas. Veikalu plauktos to redz un savā naudas makā izjūt ne tikai pircējs, bet arī pats ražotājs. ReTV Ziņās jau vēstījām, ka aptuveni 65% Latvijā ir importa produkcija, kas ir lētāka. Vietējiem konkurēt ar citu valstu produkciju ir grūtāk.

Jau piecus gadus jeb kopš 2018. gada sākuma ir spēkā samazinātā PVN likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tā gan ir spēkā vēl līdz šī gada beigām. Paredzams, ka šogad likmes apmērs tiks pārskatīts. Tikmēr citiem pārtikas produktiem PVN aizvien ir 21%. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP) norāda: jautājums par tā samazināšanu nerisinājās ne iepriekšējā valdībā, ne atsaucība redzama arī no jaunās.  

LOSP priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe: “Visu laiku esam kā baltie zvirbuļi. Mums atšķirībā no gandrīz visām Eiropas Savienības valstīm nav samazināts PVN pārtikai. Tas ir absolūti, mūsuprāt, nepareizi. Varētu būt kaut kāda vienošanās, terminēta samazinātā PVN ieviešana. Tie visi ir diskusiju jautājumi, bet pilnībā visu laiku atteikties no tā un uzsvērt, ka mums viss ir kārtībā, 21% ir PVN un 21% ir inflācija, mums viss ir skaisti – tas ir neiespējami to neredzēt.”

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norāda, ieviešot samazināto PVN augļiem un dārzeņiem, no vienas puses veidojas Fiskāla negatīva telpa, no otras – bija arī pozitīvi aspekti. Pieauga legālā nodarbinātība, palielinājās legālais apgrozījums un lielākas darba algas. Arī ietekme uz cenu bija pozitīva. Arī ministrija uzskata, ka jautājums par samazinātu pievienotās vērtības nodokli arī citām pārtikas precēm ir aktuāls, bet arī ministrija līdz šim neesot sadzirdēta. “Punkts attiecībā uz PVN likmes samazināšanu arī turpmāk augļiem, dārzeņiem, svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena produktiem, olām, maizei būtu ļoti aktuāls. Cik esmu pagājušā gadā ceļojis pa Eiropu, pašā Polijā joprjām ir 0%. Lielā daļa Eiropas valstu, izņemot Baltijas valstis un Dāniju, likmes ir samazinātas vai šobrīd pat vienā daļā valstu ir 0% līmenī.”

Kritiķu puses lielākais arguments esot, ka starpība nogulsies nevis patērētāju, bet tirgotāju makos, piebilst Edgars Putra. Tikmēr Finanšu ministrijā pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka pēc valsts budžeta apstirpināšanas ar valdības sociāliem un sadarbības partneriem tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. visi jautājumi, kas patlaban izskan publiskajā telpā par nodokļu politikas izmaiņām, tiks rūpīgi izvērtēti un izdiskutēti. “Ir nepieciešams uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un nodrošināt arī stabilus valsts budžeta ieņēmumus. Šie ir divi virzieni, kas tiks ņemti vērā, diskutējot un strādājot pie vidēja termiņa nodokļu pamatnostādnēm.”

Valdības pārstāvji arī vienojušies, ka nodokļu politika būtu jāmaina vienu reizi šīs Saeimas pilnvaru laikā, tādējādi nodrošinot stabilitāti un prognozējamību nodokļu politikā.