Sajūta, ka esi kaut kā liela sastāvdaļa. Toreiz nebija mobilo telefonu, ne visiem transporta, trūka benzīna, bet cilvēki tomēr spēja sapulcēties un kopīgi izveidot 670 kilometrus garu dzīvo ķēdi, savienojot visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētas. Šodien aprit 33 gadi, kopš aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās “Baltijas ceļā”, lai paustu savu nostāju par brīvu tautu.
Video, kurā redzama Burtnieku pagasta iedzīvotāju pulcēšanās, kuriem bija iedalīts Valmieras-Rūjienas šosejas posms no Lizdēniem līdz Rencēniem, ir viena no Valmieras bibliotēkas rīcībā esošajām “Baltijas ceļa” liecībām. Novadpētniecības speciāliste Agita Lapsa atceras, ka ar divām mazām meitām bija pie vecākiem lauku mājā, no darba mēbeļu kombinātā atbrauca dzīvesbiedrs un visus četrus ar motociklu ar blakusvāģi aizveda līdz Rūjienas šosejai. Ceļš tobrīd bijis tukšs, iztrūka dzīvās ķēdes posms, bija vien daži cilvēki. “Dodoties uz turieni, man nebija nekādu īpašo gaidu, bet tad, kad nostājies, saproti, ka kaut kas liels ir, bet īsti to vēl nevari saskatīt, jo neesi tajā pulkā - tajā pulkā, kur ir nobriesta tā iekšējā sajūta, es esmu milzīgas kustības daļa.”
Lai arī palikusi tāda kā ilgu sajūta, ka nebija iespēja tā pilnībā sajust to vērienīgo kopā būšanu, tagad vismaz var tā laika liecības apkopot. Pārcilājot tā laika atmiņas, Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre Anita Apine atceras, kā palīdzēja ar organizatoriskiem darbiem. Aicināja cilvēkus un teica, kuram kur būt. Viņa saka, ka visi tā laika notikumi, vēlāk arī ar barikādēm, krājās viens pie otra, cilvēkiem sirdis bija pilnas gan ar bailēm, gan sajūsmu, ieguldot no sevis kaut daļu, lai ir brīvība Latvijai.
Raugoties uz vēstures notikumiem šodienas notikumu kontekstā, Ikšķiles iedzīvotāja Anete Luca, kurai tolaik bija vien četrarpus gadi, Baltijas ceļā pie Garklanes kultūras nama stāvēja kopā ar mammu, ļoti gribētu ticēt, ka arī mūsdienās sabiedrība spētu būt tik vienota. “Es varbūt līdz galam nejūtos simtprocentīgi pārliecināta, bet ļoti gribētu ticēt, ka Latvijas un arī Baltijas sabiedrības spētu vienoties un nostāties par kaut kādiem tālākiem mērķiem. Īpaši jau pati Latvija būtu vienoti draudos vai saasinājumos.”
1989. gadā Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, kas noteica Padomju Savienības un Vācijas ietekmes sfēras, noveda pie Otrā pasaules kara uzsākšanās, kā arī pie trīs Baltijas valstu - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - okupācijas.
#SIF_NVZ2022
