“Baltijas ceļu” atceroties

Pirms trīsdesmit diviem gadiem, paužot savu brīvības gribu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās un izveidoja “Baltijas ceļu”. Lai gan toreizējie bērni jau izauguši, bet vīriem matos viz sudrabs, atmiņas par to laiku vēl šodien ir dzīvas un tikpat emocionālas.

23. augusta vakarā apmēram divi miljoni cilvēku vienojās dzīvajā ķēdē no Lietuvas līdz Igaunijai. Pie pašas Lietuvas robežas stāvēja arī baušķenieks Edmunds, kura dzimtas saknes meklējamas Lietuvā. “Bija, protams, ģimene. Biju arī savu mammu paņēmis līdzi. Viņa gan dzīvoja Lietuvā, bija sava saimniecība. Atceros, ka kādreiz vecaistēvs teica: “Tu redzēsi, gan jau kādreiz būs mums vēl brīvība gan Lietuvai, gan Latvijai būs brīvība.”,” saka Edmunds Jakubonis, baušķenieks, “Baltijas ceļa” dalībnieks.

 Edmunds Jakubonis Atmodas laikā vienu brīdi bijis Latvijas Tautas frontes Bauskas rajona nodaļas vadītājs, kā arī nodibinājis kooperatīvu un šuvis džemperus, lai varētu materiāli palīdzēt tautas frontei. Šodien Edmunds ir jaunais pensionārs, atzīst, ka, ne mirkli nešauboties, dotos sargāt Latvijas brīvību.

Iecavnieks Ivars Šmits, kurš tolaik bijis skolotājs, stāsta, ka viņa “Baltijas ceļš” sācies 1987.gada 14. jūnijā, kad kādā sporta pasākuma laikā nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa, godinot Gunāru Astru. “Mani izsauca skolas direktore un teica: “Kāpēc tu esi saklausījies tos rietumu raidītājus, brauc uz Rīgu likt ziedus? Tu vairs skolā nevarēsi strādāt.” Es teicu: “Es atvainojos, bet tad iedodiet sarakstu, pie kādiem pieminekļiem drīkst likt ziedus.” Iecavā arī ir piemineklis brīvības cīnītājiem, un es ar skolēniem esmu tur bijis.”

Ne mirkli neesot bijušas šaubas arī par to, ka jābūt klāt arī “Baltijas ceļā”. “Brauca autobusi no Jelgavas, no Dobeles, tad virzījās mazliet uz priekšu. Es atceros, ka es biju ar žiguli. Sieviņa man uz rokām turēja piecgadīgu puisīti - manu trešo dēlu Mārtiņu. Visi bija tādi - ar lidojuma sajūtu,” saka Ivars Šmits.

“Baltijas ceļa” mērķis bija atgādināt Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu, kā rezultātā divas lielvalstis pārdalīja ietekmes sfēras, bet Baltijas valstis zaudēja neatkarību.