Divdesmit gadi, kopš Latvija un Lietuva svin Baltu vienības dienu, apritēja pērn, bet pandēmijas dēļ svētki tika atlikti uz šo rudeni. Mājas mātes loma šoreiz bija uzticēta Kuldīgai. Svētkos tikās ne tikai abu valstu pārstāvji, bet uz vienas skatuves tikās abu valstu tradicionālās kultūras kopēji, ļāva iepazīt senos arodus un kopā sadziedājās “Senajā uguns naktī”.
1236. gada 22. septembrī notikusī Saules kauja, kad zemaiši kopā ar zemgaliešiem sakāva un iznīcināja Zobenbrāļu ordeni – vācu priekšpulku – tā gājienā uz austrumiem, ir diena, kad mūsu senči pirmo reizi parādīja pasaulei savu vienotību un ieroču spēku. Latvijas un Lietuvas parlamenti 2000. gadā to pasludināja par oficiāliem svētkiem – Baltu vienības dienu. Ik gadu tā notiek Lietuvā vai Latvijā. Tā ir reize, kad atskatīties arī uz to, kas joprojām vieno abas tautas un valstis. “Turpinām strādāt pie ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta. Tāpat ir jāstrādā pie Baltijas elektrības tīkla savienošanas ar Rietumeiropas tīkliem. Šobrīd īpaši sargājam abu valstu robežas ar Baltkrieviju,” pauž Ināra Mūrniece, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja.
“Tagad mūs vieno mērķis: padziļināt integrāciju Eiropas Savienību un NATO, būt vairāk drošības garantijas reģionam ģeopolitisko izaicinājumu priekšā, nodrošināt ilgtspējīgu, uz eirozonas stabilitāti balstītu tautsaimniecības izaugsmi,” saka Viktorija Čmilīte-Nilsena, Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja.
Par Baltu vienības dienas divdesmitās gadskārtas svinību vietu bija izraudzīta Kuldīga, svētkiem bija jānotiek jau pērn. Pandēmijas dēļ tie tika atcelti, bet notika Latvijas Mākslas akadēmijas un Viļņas Mākslas akadēmijas kopizstāde “Sazobe”. Šogad vaļa ļauta abu valstu tradicionālās kultūras lauka kopējiem un seno arodu pratējiem.
Cik spēcīgiem un izveicīgiem vīriem bija jābūt Saules kaujā, šobrīd varam tikai nojaust. Šai pasaulē ielūkoties ļāva folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”. “Vīrietim arī mūsdienās jābūt spēcīgam, apvelkot visas tās bruņas. Saprotot, ka jābūt izturībai, spēkam, lai visu to varētu nest un kur nu vēl vicināt,” pauž Edgars Zilberts, folkloras un seno cīņu kopas “Vilkači” vadītājs.
Kad pa dienu dziedāts un dejots, tirdziņā iegādāti amatnieku darinājumi un gardumi, roka iemēģināta dažādos senos arodos, laiks “Senajai uguns naktij”. Šai reizē simboliskais baltu tautu ugunskurs tika aizdegts Ventas krastā. “Vienmēr visos svētkos latviešiem un lietuviešiem uguns ir klātesošs, tā ir tāda īpaša konsistence, kur mēs varam gan augstākajiem spēkiem izlūgties labvēlību, gan pateikties senčiem, tāpēc uguns ir centrā,” saka Edgars Lipors, “Senās uguns nakts” vadītājs.
Nākamgad Baltu vienības diena tiks svinēta Lietuvā - Jonišķos.
