Bankām būs jāziņo par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos

Lai cīnītos pret negodprātīgiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas algas izvēlas maksāt un saņemt aploksnēs, veikt negodprātīgus darījumus, turpmāk reizi ceturksnī bankām būs pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par nesamērīgām cilvēku naudas iemaksām un izmaksām bankomātos. Tas ir viens no plānotajiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanas plānā 2024.-2027.gadam. 

Viens no rādītājiem, kas netieši liecina par ēnu ekonomiku valstī, ir skaidras naudas aprites īpatsvars, norāda Finanšu ministrijā (FM). Tā konstatējusi, ka kopumā gada laikā iedzīvotāji no saviem kontiem skaidrā naudā ir izņēmuši 5,6 miljardus, savukārt iemaksājuši 2,4 miljardus eiro. FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis: “Protams, tas raisa jautājumus. Skaidras naudas izmaksa pārsniedz iemaksu. Viens no rādītājiem ēnu ekonomikā ir skaidras naudas aprite. Skaidrās naudas aprite rada paaugstinātu risku negodprātīgu darījumu veikšanai. Tapēc arī valsts pārvalde meklē risinājumus, kā varētu šos paradumus mainīt. Šai paradumu maiņai varētu būt tādi risinājumi kā bezskaidras naudas norēķinu metožu attīstība, lai iedzīvotājus mudinātu atteikties no darījumiem skaidrā naudā.”

Finanšu ministrijas pārstāvis gan mierina, ka cilvēkiem nav pamata satraukumam. Veikt naudas iemaksu un izmaksu no bankomātiem būs atļauts kā līdz šim. Darījumi, par kuriem bankām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ir noteikts slieksnis. Bičkovskis: “Ja jautājums ir par summām vai slieksni, šobrīd varu komentēt tā, ka slieksnis varētu būt robežās no minimālās algas līdz vidējai algai, kas ir tautsaimniecībā. Bet arī par šo slieksni ir bijušas diskusijas. Jāatzīst, par konkrētiem sliekšņiem tiks diskutēts pie normatīvā regulējuma iztstrādes, kam ir jātop “Ēnu plānu” izpildes termiņā.”

Atis Bičkovskis stāsta, ka strādājot pie plāna izveides tika pētīts arī, kā kaimiņvalstis cīnās ar ēnu ekonomiku. Tiesa gan – ir viena būtiska nianse. “Šeit vairāk jāatzīmē, ka kaimiņvalstīs nav tik liela skaidrās naudas aprite, kā tas ir Latvijā. Latvijā darba algu izmaksā skaidrā naudā daudz vairāk. Tas īpatsvars ir daudz lielāks. Mums, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm, ir izteiktas problēmas ar aplokšņu algu apjomu. Tas attiecas uz iedzīvotāju ienākumu nodokļu plaisām. Plaisa sastāda 90% , tā to ir novērtējis Valsts ieņēmumu dienests, kā nesamaksāto nodokļu daļu.”

Ēnu ekonomikas mazināšanas plāns ietver vairāk nekā 50 pasākumus. Tā mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī, lai tas tuvinās Eiropas vidējam rādītājam.



Foto: Freepik; ilustratīvs