Katra mednieku kolektīva barotavu izveidei un uzturēšanai ir atšķirīgas tradīcijas – ReTV Ziņām stāsta mednieks Ainārs Loks. Klubā “Burtnieks” pārtiku ieliek aptuveni reizi nedēļā.
Mednieka kluba “Burtnieks” valdes priekšsēdētājs Ainārs Loks stāsta, ka dzīvniekus barojot ar graudiem, kā arī to, kas paliek pāri virtuvē, piemēram, ar kartupeļu mizām, kāpostiem un bietēm.
Zināms gan par gadījumiem, kad mednieki barotavas izmanto ļaunprātīgi, tā viegli gūstot medījumu. Ainārs Loks stāsta – šādos laika apstākļos dzīvnieki paši ēdienu zem sniega var atrast, bet barotavas izveido krietni pirms.
Jāpiebilst, stirnas no bada nomirt varot tad, ja pusmetru biezs sniegs turas aptuveni divus mēnešus. Līdzīgi tas bijis pirms 25 gadiem, kad izmira 95% no populācijas.
Meža dzīvnieku barošana gan nav patvaļīga – arī medniekiem ir jārēķinās ar dažādiem noteikumiem. Nepieciešams sazināties ar zemes īpašnieku, jo ir bijuši gadījumi, kad parādās daudz sadursmes ar meža dzīvniekiem. “Sākumā nevar saprast, kāpēc piepeši tajā vietā ir ļoti daudz sadursmes. Izrādās - pāri ceļam ierīkota barība. Ja tie dzīvnieki zina, ka tur ir barība, viņi staigā pāri biežāk,” pauž Raivo Rudzītis, Valsts meža dienesta pārstāvis.
Tiek piebilsts, ka nedrīkst piebarot pilsētās, biotopos un aizsargātās teritorijās. Ēdienu pakas jānovieto uz paaugstinājuma, taču beramajai pārtikai jābūt toveros ar dozatoriem. Mednieks ReTV stāsta – nav atļautas barotavas pie apšu, priežu un egļu jaunaudzēm.
Raivo Rudzītis atzīst: “Cilvēki pārsvarā šos noteikumus nepārkāpj. Ja kāds atnes un noliek pāris ābolus zemē, to dzīvnieku plūsmu un paradumus neizmaina. Uz Ziemassvētkiem gan parasti tas ir aktuālāk – grib aizvest uz mežu burkāniņus. Nevajag kārt kokos kā rotājumus, jo, ja stieplītes vai diedziņi nonāk barošanas sistēmā, tās dzīvnieku var nogalināt”
“Parasti pie barotavas pieliek klāt arī sāls klucīti. Briežveidīgajiem un arī meža cūkām tā ir ļoti garšīga konfekte - Latvijā sāls zemē nav, taču viņiem ļoti garšo,” atzīst Ainārs Loks.
