Pēc divu gadu pārtraukuma Bauskā aizvadīts deju kolektīvu konkurss-sadejošana “Bigas krūze”. Konkursa tradīcija aizsākās 2015. gadā, godinot deju tradīcijas iedzīvinātāju Bauskas pusē – Birutu Hegenbarti. Šā gada pasākumā lielākoties tika izdejotas horeogrāfa un vairākkārtēja deju svētku virsvadītāja Viļa Ozola dejas, kuru ar Bigu vienoja sena draudzība un kuram šogad apritētu simtā gadskārta.
Pēc divu gadu kovida pandēmijas dejošanas konkursa galvenā balva – deviņus kilogramus smagā Bigas krūze uz dažām stundām atgriežas Bauskas kultūras centrā. Šoreiz par to sacenšas senioru deju kolektīvi (SDK). Starp tiem arī “Sen Biguļi”, kuros joprojām ir dejotāji, kuri dejojuši arī Birutas Hegenbartes vadībā, ko paši mīļi saukuši par Bigu. “Kas bija Biga? Tā ir stāja, tā ir attieksme pret deju. Tas nav tā vienkārši – aizej, nostaigā, nodejo bez emocijām. Ne Ozols, ne Biruta Hegenbarte to nepieļāva jau tajā momentā, kad tā deja vēl tapa tikai uz papīra,” saka Irēna Langenfelde, SDK “Sen Biguļi “ dejotāja.
Biruta Hegenbarte uzskatāma par deju tradīcijas iedzīvinātāju Bauskā. Viņas izveidotais kolektīvs 1964. gadā kļūst par pirmo tautas deju ansambli Bauskas rajonā. Bigu vienoja sena draudzība ar horeogrāfu un daudzkārtēju deju svētku virsvadītāju Vili Ozolu. Langenfelde: “Kad sāku dejot pie Bigas vidējās paaudzes kolektīvā (VPDK), viņa to minēja. Mēs arī dejojām Viļa Ozola dejas. Tās ir skaistas, stabilas, ar gruntīgiem pamatiem. Mums patīk tādas.”
Šogad Vilim Ozolam apritētu simtā gadskārta, šoreiz abiem Zemgales deju korifejiem vismaz simboliski atkal ļauts satikties uz Bauskas kultūras centra skatuves. “Viņš bija mans pedagogs, turu cieņā viņa atstāto mantojumu. Visi mūsu Jelgavas, Jelgavas novada un vispār visi Zemgales kolektīvi ir cauri Viļa Ozola daiļradei gājuši. Katrā ziņa tas bija cits laiks, kad Vilis dzīvoja, radīja un strādāja, un šodienas jaunie horeogrāfi ir cits laiks, bet, manuprāt, latviešu skatuviskā deja mūžam dzīvos,” saka Mārīte Skrinda, VPDK “Laipa” un SDK “Ozolnieki” vadītāja.
“Laikam īpašā prioritāte ir tā, ka mēs atkal esam satikušies, neapšaubāmi Ozola simtgade. Mūsu kolektīvam Ozols ir bijis ārkārtīgi tuvs, esam daudz kopā strādājuši. Šis ir tāds pacilājošs brīdis,” saka Lāsma Ivanova, SDK “Mārtiņš” vadītāja.
Vai nu ar Zemgales deju ķēniņa palīdzību vai bez, bet SDK “Mārtiņš” žūrija atzina par labāko, un Bigas krūze šogad mitināsies Jelgavas novada Lielplatonē, bet jau maija nogalē – Viļu dienā – deju kolektīvi viņa dzimtajā pusē Jelgavas novadā atkal izdejos daudzas no viņa radītajām gandrīz simts dejām.
