Durbes iedzīvotāji pauž bažas, ka apdraudēta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas pastāvēšana - no kopumā četriem darbiniekiem pēc jaunā algu modeļa ieviešanas strādāt piekrituši tikai divi. Vietvaras vadība gan runas par depo likvidāciju sauc par “dezinformāciju”.
Par plānoto atalgojuma samazinājumu savas bažas pauda kāda Durbes brīvprātīgā glābēja sieva. Viņas vīrs nebija ar to mierā, tāpēc darbu vairs neturpināšot. Šis jaunais modelis paredz 250 eiro mēnesī par depo un glābēju automašīnu uzturēšanu, kā arī 54 eiro atlīdzību par katru izsaukumu uz ugunsgrēka dzēšanu - kopumā tam novadā atvēlēti 200 tūkstoši eiro. Līdz tam Durbē katrs brīvprātīgais ugunsdzēsējs saņēma 550 eiro mēnesī un devās uz desmit ugunsgrēkiem. Tātad - vidēji viens brīvprātīgais glābējs iepriekš saņēma 550 , bet tagad ugunsdzēsējs iegūtu 790 pie tāda paša izsaukumu skaita. “Tā neapmierinātība bija tas, ka teorētiski [Durbes ugunsdzēsējiem] samazinājās [atalgojums], bet mainījās pavisam cita forma. Tas nav tā, ka viņiem samazinātu darba samaksu vai viņi tiktu atlaisti, viņiem arī tika piedāvāts. No 18 [novadā esošajiem] šoferiem iepriekšējiem, 16 visiem tas bija saprotams, diviem nebija pieņemams, tādu traci taisa,” saka Andris Jefimovs Dienvidkurzemes, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis, domes deputāts (JV).
“Tas ir cilvēcīgi - gribēt vairāk, bet, ja tā ir sirdslieta, ja tu gribi kādam palīdzēt, tas nozīmē, ka tu neskatīsies, ko tu saņem, kas tev būs par to,” pauž Aivars Dimza, Durbes brīvprātīgais ugunsdzēsējs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji norāda, ka brīvprātīgo glābēju kustība ir jāattīsta, jo bieži vien viņi ir tie, kas uz ugunsgrēku ierodas pirmie. “2017. gadā uzsākām iekļaut brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas mūsu sarakstos, tad šajā gadā veicām piesaistīšanu 330 reizes, ar katru gadu skaitlis kāpj. Pērn mēs jau sasniedzām divtik lielu skaitu,” norāda Kristaps Kolbergs, VUGD pārstāvis.
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar VUGD strādā pie brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju turpmākas attīstības - likumā nostiprinot viņu pienākumus, tiesības un atbildību. Tam ir izveidota arī īpaša darba grupa. “Ir sagatavots minētā likumprojekta pirmais melnraksts, plānots, ka darbs pie redakcijas tiks noslēgts 2022.gada jūlija mēnesī, pēc kā sekos darbs pie likumprojekta anotācijas. Profesijas standarts tiek precizēts, par pamatu ņemot 2008.gadā apstiprināto profesijas standartu “Ugunsdzēsējs”, un plānots, ka tas tiks pabeigts 2022.gada martā,” pauž Mārtiņš Baltmanis, VUGD priekšnieka vietnieks.
Tomēr joprojām ir atklāts jautājums, kurš varētu finansiāli atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, kas Latvijā kopumā esot aptuveni 50. Papildus finansējums ir nepieciešams, taču, vai to piešķirs pašvaldības vai valsts - būs jālemj Ministru kabinetam.
