Preiļu novada dome no Jaunā gada slēdz trīs no novada teritorijā esošajām 22 bibliotēkām. Lai gan tas noticis pēc Latvijas Bibliotēku padomes atzinuma, iestāžu slēgšana mazajos, nomaļajos lauku ciemos rada bažas par pakalpojumu pieejamības samazināšanos.
Pieniņi ir ciems bijušajā Riebiņu novadā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tas pievienots Preiļu novadam. Pirmssvētku dienā Pieniņos iedzīvotāju ielās ir maz, ciemā dzīvo apmēram 50 cilvēku. Pie vietējā veikala satiekam Antoņinas kundzi. Viņa ir dzirdējusi par ciema bibliotēkas slēgšanu.
“- Nu, priekš jauniešiem varbūt arī vajag. Bērni te atnāk kādu grāmatiņu paņemt, viņiem te tā kā labāk būtu, ja būtu.
- Kāds tagad noskaņojums te Pieniņos, ka nebūs’’?
- Jā, nekā jau vairs nepalika, tik veikaliņš. Visus Pieniņus izdemolēja. Nav nekā, vairs nekādas dzīvības. Labi jau būtu, ka kāda dzīvība vairāk būtu, cilvēki apmeklētu, kopumā tā kā drošāk.”
Bibliotekāre Marija Giluče stāsta, ka šobrīd jau tiek atlasītas grāmatas, kuras tiks atdotas citām bibliotēkām. Viņai pašai pēc divdesmit darba gadiem šajā bibliotēkā esot piedāvāts darbs astoņus kilometrus attālajā Smelteru bibliotēkā. Pieniņos bibliotekāre līdz šim pildīja arī apkopējas, kurinātājas un gandrīz vai arī vietējā psihologa funkcijas. “Cilvēks vienkārši dzīvo savā istabā, viņam nav kur aiziet. Te jau nav nekādu iestāžu, kur varētu aiziet. Ja jau plašāk, tad jābrauc uz Preiļiem. Tā ir arī pārvietošanās, jo veciem cilvēkiem vajag atnākt arī parunāt par ikdienu un kādiem sasāpējušiem jautājumiem, to, kā tos atrisināt. Tā ir arī daļa no darba šī.”
Pieniņos bibliotēku aktīvi apmeklējot 30 iedzīvotāji, bet vēl tikpat liels skaits te iegriežoties samērā reti. Pēc bibliotēkas slēgšanas Pieniņos tikšot atslēgts arī pie bibliotēkas esošais publiskais internets un telpas, kuras daudzus gadus ir bijušas arī kā vietējos iedzīvotāju tikšanās vieta, palikšot tukšas. Tāpat kā Pieniņos bibliotēkas tiks slēgtas arī Preiļu novada Kotļerovā un Gailīšos. Preiļu novada domē uzsver, ka iedzīvotāji šajos pagastos bez bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem netikšot atstāti un dažas dienas mēnesī būšot radīta iespēja darboties izbraukuma bibliotēkai. “Ļoti tuvu atrodas arī kāda cita bibliotēka šajā pagastā. Tātad - septiņu līdz deviņu kilometru attālumā atrodas vēl kāda bibliotēka. Tās bija vistuvāk atrodošās, tādēļ ir iespēja optimizēt šo bibliotēku tīklu un joprojām saglabāt pakalpojuma kvalitāti,” norāda Anete Urka, Preiļu novada domes pārstāve.
Arī Latvijas Bibliotēku padome iedziļinājusies situācijā. Piemēram, vienas slēgtās bibliotēkas vietā aicina pašvaldību izveidot ārējās apkalpošanas punktu tuvējā aprūpes centrā. Tāpat grāmatas iespējams piegādāt arī individuāli cilvēkiem uz mājām. Taču jādomā arī par to, kur ciemos, kur slēgtas bibliotēkas, nodrošināt pieeju publiskajam internetam. “Ienākot mūsu dzīvē daudz vairāk digitālajiem pakalpojumiem, es domāju, ka cilvēki aizvien vairāk izvēlas šos digitālos pakalpojumus, bet šeit arī ir runa par iedzīvotāju skaita samazināšanos. Bet, runājot par bibliotekāro pakalpojumu, ir svarīgi nodrošināt šī pakalpojuma pieejamību. Un pašvaldības tiek aicinātas šo pakalpojumu saglabāt,” saka Dzidra Šmita, Latvijas bibliotēku padomes priekšsēdētāja.
Latvijas bibliotēku padomē ReTV informē, ka statistika par to, cik Latvijas bibliotēkas būs slēgtas, no jaunā gada būšot pieejama janvārī.
