Bēgļu nodarbinātībā šķērslis ir valsts valodas zināšanu trūkums

Šonedēļ aprit gads, kopš Krievija iebruka Ukrainā. Aizvadītais kara gads līdz Latvijai atvedis arī tūkstošiem Ukrainas bēgļu. Šobrīd Latvijā uzturas gandrīz 36 000 ukraiņu, lielākā daļa no viņiem ir darbspējīgā vecumā. Valsts ieņēmumu dienestā apkopots, ka no tiem nodarbināti ir 7700 cilvēki. Lai arī laika gaitā dažādi nosacījumi darba devējiem un ņēmējiem ir atviegloti, tomēr Ukrainas bēgļu nodarbinātībā vēl esot problēmas. 

Kara bēgļi Latvijā pārsvarā veic zemākas kvalifikācijas darbus tādās profesijās kā palīgstrādnieks, apkopējs, pārdevējs, pavārs, būvstrādnieks un kravas automobiļa vadītājs. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Jāni Pumpiņš: “No darba devēja skatījuma, protams, ir grūtības piemeklēt darbu atbilstoši konkrētā darbinieka kvalifikācijai. Bieži vien darbinieks tiek pieņemts darbā, kuru persona iepriekš nav veikusi, attiecīgi tajā gadījumā ir nepieciešamas papildus apmācības, mentorings, izglītošana.”

LDDK atzīmē, ka biežāk ukraiņi nestrādā tādu darbu kā dzimtenē, jo tas nav iespējams valodas zināšanu dēļ. Pumpiņš: “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma nosacījumi laika gaitā ir pilnveidoti, un tie būtiskākie jautājumi, kas darba devējam ir bijuši svarīgi, vairāk vai mazāk ir nost, noņemot tādus būtiskākos administratīvos slogus. Ir arī problēmas, kuras darba devēji norāda. Protams, pats būtiskākais ir valsts valodas zināšanu trūkums. ”

Jāpiemin, ka pēc likuma drīkst nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām – ar nosacījumu, ja tas netraucē pienākumu pildīšanai. Līdzīgi novērojumi ir arī organizācijā “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas bez valodas jautājuma izceļ vēl citus izaicinājumus. “Neatbildēto jautājumu ir kļuvis arvien mazāk, tomēr jāsaka, ka Ukrainas iedzīvotāji saskaras ar līdzīgām problēmām darba tirgū kā mūsu iedzīvotāji, piemēram, jaunās māmiņas, kuras vēlas strādāt pusslodzē, to ir grūtāk atrast, vai seniori, kuriem nav datorzinību, atkal ir ierobežojums saistībā ar darba meklējumiem,” saka organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāve Evija Strupiša.

Vienlaikus gan Evija Strupiša saka – tie, kuri var, tie strādā; darbu Latvijā ir iespējams atrast. “Arī Ukrainas atbalsta centrā Rīgā Nodarbinātības valsts aģentūras kabinets mūždien ir pilns, cilvēki stāv rindā un piesakās darba meklējumiem. Ir pašvaldības, kur darba iespējas ir ierobežotākas vai vienkārši nav, bet savukārt ir iespēja izmitināt cilvēkus. Šīs ir tās divas lietas, kas ir, protams, jāliek kopā.”

Ukrainas iedzīvotāji darbu Latvijā atrod dažādos veidos. Tāpat arī vairākas uzrunātās puses pieļauj, ka ir arī gadījumi, kad personas strādā nelikumīgi. Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu izmantojušas 19 600 personas. Bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu ieguvuši vairāk nekā 5000 cilvēki. 


Foto: Freepik