Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šonedēļ sagaidīja papildspēkus-tulkus, kas palīdzēs intervēt patvēruma meklētājus. Kopš migrantu ierašanās “Muceniekos”, intervijas veiktas tika ar apmēram desmito daļu patvēruma pieprasītāju. Tulku trūkst, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē raidījumam “Re:Skats” uzsver, ka tas nav kavējis sākt patvēruma statusa piešķiršanas izvērtēšanas procedūru.
Raidījums interesējās, vai nepilnu stundu garu sarunu kurmandžī kurdu valodas formā varēs iztulkot Latvijā strādājošie tulkošanas pakalpojumu sniedzēji. Pārsvarā saņemtas piesardzīgi pozitīvas atbildes, gan ar norādēm, ka tas nebūs ātri.
Tulkošanas biroja “Skrivanek” pārstāvis: “Tīri teorētiski it kā ir, bet… Nāk prātā tikai viens, kas varētu tulkot. Mums ir viens, kas varētu mutiski latviski tulkot, bet viņam nav dzimtā latviešu valoda.”
Tulkošanas biroja “Polyglot” pārstāve: “Nu, ziniet, jāredz tas fails, jāsaprot, vai varēsim. Rakstiski mēs varētu, audio… Varbūt es varētu precizēt un jums pārzvanīt?”
Raidījumu “Re:Skats” gan interesē vienas sarunas atšifrējums, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei intervijas jāveic ar vismaz 331 patvēruma meklētāju. Viņi augusta vidū brīdināja par tulku trūkumu. Šonedēļ šai problēmai daļēji rasts risinājums - sagaidīti pieci tulki no Eiropas patvēruma meklētāju atbalsta biroja.
Madara Puķe, PMLP pārstāve: “Gaidām vēl četrus, kopsummā būs deviņi tulki, kas mums palīdzēs nodrošināt patvēruma meklētāju interviju tulkošanu, palīdzēs saziņā ar patvēruma meklētājiem.”
Kopš 10. augustā pasludināta ārkārtas situāciju, nelikumīga robežas šķērsošana tiek fiksēta tikai atsevišķos gadījumos. Humānu apsvērumu dēļ nav bijusi liegta valsts robežas šķērsošana 38 cilvēkiem, taču vēl jūlija bija dienas, kad vienā diennaktī vien uzņemts tikpat, cik tagad vairāk nekā mēneša laikā. Migranti nonākuši “Muceniekos”, ar viņiem tad arī jāveic intervijas, lai varētu saprast, vai piešķirt statusu. Līdz 22. septembrim notikušas 30 patvēruma intervijas.
Madara Puķe: “Visi šie cilvēki devās karantīnā. Kamēr viņi bija karantīnā, protams, ka tas ir viss augusts, nenotika nekādas intervijas. Nākamais bija tas, ka mēs atklājām saslimšanu ar Covid-19 “Muceniekos” un arī visi “Mucenieki” nonāca karantīnā.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē gan noliedz to, ka grūtības sazināties ar migrantiem būtu sekmējušas tur notikušos nemierus. Vēl 85 centra iemītnieki “Mucenieku” pametuši atbildi par patvēruma statusu nesagaidot.
PMLP pārstāve: “Ir tā, ka ir daži cilvēki, kas sazinās starpvalodā, kas ir angļu valoda. Šie ir tie cilvēki, kas konkrētās kopienas ietvaros veic sarunas, piemēram, ar administrāciju un tā tālāk, bet tie ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, un patvēruma intervija katrai personai ir individuāla.”
Valsts robežsardze, kas tomēr ir pirmie, kas ar migrantiem komunicē, par tulku trūkumu gan nesūdzas.
Valsts robežsardzes AĀIC galvenais inspektors Artūrs Garevičs-Jurevičs: “Labā angļu valodā līdz pieciem procentiem viņi runā, bet viņi prot arī citas valodas, piemēram, to pašu arābu. Līdz ar to mēs varam fleksibli pieiet klāt pie tā procesa. Ja tas kurdu tulks nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, mēs vienkārši izmantojām to arābu tulku. Un tā daudz maz tiekam galā.”
Jāatgādina, ka Valsts robežsardze sākusi kriminālprocesu pret kādu tulku. Nelikumīgi Baltkrievijas-Latvijas robežu šķērsojušām personu grupām viņš palīdzējis nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Artūrs Garevičs-Jurevičs: “Cik es zinu, tulkošanas birojs atrada pēc šīs situācijas vēl divus tulkus, līdz ar to tas nav mainījis robežsardzes darbu.”
ReTV konkrēto tulkošanas pakalpojumu sniedzēju aicināja uz interviju, bet uzņēmuma pārstāvji neatsaucās. Sīkāk kriminālprocesa izskatīšanas gaitu Valsts robežsardze pagaidām nekomentē. Tikmēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei atliek paļauties uz šonedēļ atbraukušajiem Eiropas patvēruma meklētāju atbalsta biroja pārstāvjiem.
Madara Puķe, PMLP : “Tulki šeit būs līdz gada beigām, lai atrisinātu šo konkrēto situāciju. Jo, piemēram, arābu valodas Latvijā ir brīvi pieejami, tiem ir līgumi ar tulkošanas aģentūrām. Šajā konkrētajā gadījumā Latvijā bija tieši viens tulks, kurš bija spējīgs nodrošināt šo te saziņu.”
Tulku trūkumu kā ilgtermiņa problēmu neviena no valsts iestādēm neredz. Taču, vai migrantu plūsma šajos hibrīdkara apstākļos patiesi ir neatgriezeniski apturēta, paredzēt nevar.
