Bērnu zobārstniecība – teju nesasniedzama

Izmisums – tā kāda Valmieras novada iedzīvotāja izsakās par izjūtām, ko pārdzīvojusi, cenšoties atrast iespēju meitu aizvest pie zobārsta. Visur saņemti atteikumi uzņemt pat gaidīšanas rindās. Kā noskaidroja ReTV, atsevišķās klīnikās rindas stiepjas pat vairāk nekā deviņu mēnešu garumā.

Pagājušā gada rudenī Valmieras novada iedzīvotāja Elīna Upīte aizvedusi meitu pie higiēnista. Pēc zobu sakopšanas viņš mātei ieteicis bērnu aizvest pie zobārsta, jo izskatoties, ka vienā zobā veidojas caurums. Tomēr Elīnu gaidījis nepatīkams pārsteigums. “Zvanīju uz vienu klīniku, zvanīju uz otru klīniku. Visur ir viens jautājums – vai jūs esat jau bijuši pie mums. Es saku, ka, protams, nē, jo tas ir bērnam pirmais zobārsta apmeklējums, viņai ir četri gadi, mēs neesam bijuši. Līdz ar to ir atteikums – mēs neesam klienti, mēs neesam pacienti.” 

Kad kļuvis skaidrs, ka Valmierā pie zobārsta netikt, Elīna sākusi interesēties par iespējām salabot meitai zobu attālākās vietās: Valkā, Trikātā, Strenčos, Cēsīs. Iznākums bijis tāds pats. Arī ReTV Ziņas eksperimentāli piezvanīja uz dažām Valmieras zobārstniecības klīnikām un pārliecinājās – pieteikt bērnu pie zobārsta pašlaik nav iespējams.

Elīna Upīte atzīst: “Jāsaka – tāds kā izmisums, jo tu nezini, ko darīt. Bērnam vajag ārstu, tu esi pat gatavs par to maksāt. Nav runa par to, ka es gaidīšu uz valsts apmaksātu rindu, kas, protams, ir vispār nereāli. Es saprotu, ka zobārsti acīmredzot ir deficīts, vasarā viņiem jāizņem atvaļinājumi, bet - kā rīkoties mums?”

Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka Vidzemes reģionā par valsts naudu pakalpojumus sniedz vairāk nekā 50 klīnikās; gaidīšanas rindu garums ir no piecām līdz 275 dienām. Par grūtībām saņemt zobārstniecības pakalpojumus bērniem labi zināms Latvijas Zobārstu asociācijā (LZA). Garās rindas izveidojušās kovida dēļ, jo ārkārtas situācijā pakalpojumu sniegšanu nācās pārtraukt, taču tas nav vienīgais iemesls. LZA prezidents, Veselības ministrijas galvenais zobārstniecības speciālists Andis Paeglītis saka: “Protams, ka apmaksa vienmēr ir stipri mazāka nekā pieaugušiem cilvēkiem, ja mēs kopumā ņemam. Mūsu valsts tarifi ir tiešām ļoti zemi, jo apmēram 10–15 gadus praktiski tie nemainījās, izņemot minimālo algu utt.”

Pēc Paeglīša vārdiem, valsts par bērnu zobu ārstēšanu samaksā divas līdz trīs reizes mazāk, nekā šie pakalpojumi patiesībā izmaksā. Diskusijas ar Veselības ministriju par šo problēmu notiekot jau sen. Rindas veidojoties arī tāpēc, ka vecākiem nereti trūkstot izpratnes par sistemātisku zobu kopšanu bērniem. “Bērnam principā pirmo reizi jāiet pie zobārsta jau gada vecumā, lai noskaidrotu, kā zobiņi pareizi ir jākopj. Pie pirmā zobiņa izveidošanās tas ar vatīti vai pirkstiņu jau jātīra,” stāsta Andis Paeglītis.

Paeglītis arī izsakās par nepieciešamību valstī attīstīt ģimenes zobārstniecību – ģimenes ārsta institūcijai līdzīgu sistēmu, kas nodrošinātu mutes veselības aprūpi ilgtermiņā. Kamēr tā vēl nav izveidojusies, Elīna Upīte vedīs meitu pie zobārsta Rīgā - par maksu, jo kopš rudens caurums zobā jau kļuvis acīm redzams.


Foto: Freepik