Aizvien atceros, kā, vēl skolā mācoties, jaunāko klašu skolēni skaļi drasēja pa gaiteņiem, nepievērzdami uzmanību nevienam pretimnācējam. Uz uzsaucienu “mierīgāk!” bieži vien atbildēja ar rupjībām, tikai turpinot savu aurošanu. “Kad mēs augām, tad tā nebija,” – teiciens, kuru nākas dzirdēt diezgan bieži. Pirms gandrīz desmit gadiem arī pati biju viņu vietā. Daudzu manu vienaudžu vidū prātā palicis respekts pret vecākajām klasēm un skolotāju. Jā, protams, ķerenes gaiteņos neizpalika, taču - vismaz man šķiet - mūsu uzvedība bija citādāka, nekā tā mazajiem ir šobrīd. Vai mēs bijām mazāk lutināti un mazāk mīlēti?
“Mīlestība nav lutināšana, bet kopā pavadīts laiks,” tā par šo saka viena no bērnudārza audzinātājām, kurām vaicāju, kā, gadiem ejot, mainījušies viņu audzēkņi.
Audzinātāja Mārīte (vārds mainīts) bērnudārzā Cēsu novadā strādā jau 34 gadus. Viņa norāda, ka pēc jaunajām audzināšanas vadlīnijām bērniem ir teju vai visatļautība. Mārīte īpaši uzver robežu nozīmīgumu audzināšanā. “Pieaugušajam ir jādomā, kā bērnam likt ievērot robežas. Pēc jaunajiem noteikumiem, bērnam neko nevar likt darīt, kas nozīmē, ka viņš var darīt to, ko grib. Ja tā būs, viņš nekad nebūs organizēts, tādēļ viss jādara “labprātīgi piespiedu kārtā”. Ja zobi jātīra, tad tie ir jātīra, nevis “negribu”. Bērnudārzā bija stūrīši ar dažādām tematikām. Bērnam, piemēram, padodas latviešu valoda, bet nepadodas matemātika – viņš visu laiku sēdēs valodas stūrītī, jo viņam patīk. Bet vajag no vienas nodarbes ielikt otrā, lai viss būtu līdzsvarā un lai būtu vispusēji attīstīts cilvēks.”
Mārīte uzsver, ka audzinātāji šobrīd nevar atļauties vispār neko, bet bērns – gan spļaut, gan sist. “ Nedrīkstētu tā būt! Tiešām – mēs agrāk cienījām skolotājus, arī viņiem pret mums bija normāla attieksme. Tagad paskatoties, viss ir mazā haosā. It kā saka “jaunās kompetences un jaunās programmas”, bet viss iet pašplūsmā.”
Mārītei radies iespaids, ka šodien vecāki vairāk bērnus “uzkrauj” bērnudārzam – viss tur jāiemāca. “Vislielākā atbildība jau ir vecākiem pašiem. Protams, ja viņi neinteresējas par bērnu - kas viņam jāzina un kas jāmācās, nepalīdz -, rezultātā iznāk nepatīkama sabiedrība.”
Agrāk vecāki pievērsuši bērniem vairāk uzmanības. “Līdz pieciem gadiem bērnam jāieliek visi pamati. Pamati ir tas, kā darīs vecāks – nevis tas, kā runās, bet viņa darbība. Bērns atspoguļo vecāku. Ja viņš, piemēram, runā ar sliktiem vārdiem, tas pamatā nāk no mājas,” stāsta Mārīte un turpina, ‘“mīlestība nav lutināšana, bet tas ir pienākums, darbošanās, ar ģimeni kopā pavadīts laiks. Kopības sajūta, darbība. Mēs runājam un darbojamies! Ja viņam nav, ar ko darboties, arī, piemēram, runa atpaliek.”
Jūrmalas bērnudārza audzinātāja Lidija (vārds mainīts), kura bērnudārzā strādā jau teju 30 gadus, par bērniem stāsta šādi – savulaik mazie bija ieturētāki, pieklājīgāki un zināja uzvedības normas. Viņi zināja, ko drīkst un ko nedrīkst. Bija arī praktiskāki – daudzi vasaras pavadīja laukos. “Bērns ir atdarinātājs. Viņš no saviem vecākiem, vecvecākiem daudz ko mācījās. Tagad tas ir liegts pensijas vecuma paaugstināšanās dēļ. Ķēde ir pārrauta. Visi strādā arvien vairāk un atdodas darbam, nevis bērnu audzināšanai.”
Īpaša nozīme bērnu attīstībā, kā Lidija uzsver, ir sociālajiem medijiem. Šobrīd bērnus daļēji audzina arī internets, kas sāk aizstāt vecāku lomu. “Pēc maniem uzskatiem, bērniem līdz septiņiem gadiem vajag ierobežot piekļuvi internetam. Tas, ka bērns katru vakaru pavada ar internetu, nevis ar vecākiem, man nav pieņemams. Atstāt bērnu vienu pašu tajā ir kā atstāt viņu pamestu sabiedrībā. Ir jābūt kontrolei un jāzina, ko viņš skatās un ko spēlē.”
Audzinātājas norāda - bērni ir palikuši drošāki, vairāk uzdrošinās jautāt, tik ļoti nekaunas. Agrāk daudzi bija atturīgāki, bet tagad audzināšanā “nē” tik ļoti netiek izmantots, stāsta Ilze. “Mums bija citādāks audzināšanas modelis. Arī desmit gadus atpakaļ bērni bija citādāki. Ne jau tas, ka visatļautība negatīvā nozīmē, bet vispārināti. Bērni ir atvērtāki un nav tik kautrīgi.”
Bērnudārzos uzsver - visa pamats tajā, kāds ir bērns, ir vecāku audzināšana un uzmanības pievēršana. Lai arī bērni ir kļuvuši drošāki, mazāk bailīgi, viņus, kā saka audzinātājas, bieži vien esot grūtāk savaldīt.
