Bezdarbnieka portrets: vīrietis virs 50 gadiem ar profesionālo izglītību

Pērnā gada nogalē Latvijā pavisam nedaudz palielinājies bezdarba līmenis. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) to skaido ar sezonalitāti, kas raksturīga ik gadu. Kopumā Latvijā bez darba reģistrēto personu skaits ir salīdzinoši mazs. Tas īpaši uztrauc darba devējus. 

NVA ReTV norāda, ka ik gadu ziemas mēnešos ir vērojama tendence bezdarba līmenim par dažiem procentpunktiem pieaugt. Tā tas ir noticis arī pērnā gada nogalē. NVA direktore Evita Simsone: “Gadu noslēdzām un gadu iesākām ar reģistrēto bezdarba līmeni 5,7% apmērā. Tas nozīmē, ka NVA 50 344 personas ir griezušās pēc atbalsta jauna darba meklējumos.”

Tikmēr Latvijas reģionos aizvien saglabājas visai krasas atšķirības bezdarba ziņā. Kamēr Rīgā un Pierīgā darba meklētāju skaits ir ļoti niecīgs, tikmēr Latgalē aizvien saglabājas valstī augstākais bezdarbs. Simsone: “Tā pozitīvā ziņa, ka samazinājums ir bijis visos reģionos. Savukārt Latgalē tas ir bijis vislielākais un arī visstraujākais pagājušā gada griezumā.”

No vienas puses, šķiet pozitīvi, ka bezdarba rādītāji aizvien turpina samazināties, bet darba devējus tas nepriecē. Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) ReTV norāda, ka darba tirgū pašlaik trūkst jaunās paaudzes, taču, tā kā daudzi strādājošie ir pirmspensijas vecumā, nākotnē iezīmējas aizvien lielāks darba roku trūkums. LDDK pārstāvis Hermanis: “Darba ņēmējs savā ziņā var ietekmēt situāciju un arī diktēt savus noteikumus. Bet darba devējam ir jāprot pielāgoties, jāprot pēc iespējas efektīvāk izmantot cilvēkus, kas viņam ir, varbūt arī izskaust liekās darbības, lai optimizētu savu darba procesu.”

NVA skaidro, ka no kopējā bezdarbnieku skaita aptuveni 20% ir ilgstošie bezdarbnieki, tostarp arī cilvēki ar invaliditāti, kuriem darba tirgū iekļauties ir daudz sarežģītāk. Tāpat ir arī personas pirmspensijas vecumā, kurām trūkst darba tirgum atbilstošu zināšanu. Simsone: “Vidējais reģistrētais bezdarbnieks ir vīrietis vecumā virs 50 gadiem ar iegūtu vidējo profesionālo izglītību, un šis ir tāds diezgan Latvijas situācijā nemainīgs rādītājs jau vairāku gadu garumā.”

Darba tirgū problēmas iekļauties nereti ir arī jauniešiem pēc izglītības iegūšanas, tas galvenokārt saistīts ar pieredzes trūkumu.



Foto: Freepik; ilustratīvs