Bibliotēka - iedzīvotājam tuvākā pašvaldības “vēstniecība”

Mums ir pilnīgi pretēji plāni! Tā Jūrmalas nodomu slēgt divas bibliotēkas ReTV Ziņām komentēja vairākās citās pašvaldībās. Pēc reģionālās reformas bibliotekārs daudzviet ir iedzīvotājiem tuvākais un vieglāk sasniedzamais pašvaldības pārstāvis, tāpēc grāmatu krātuves daļēji kļūst arī par vietu, kur saņemt arī vietvaru pakalpojumus. 

Bibliotēkas nav tikai grāmatu apmaiņas punkts – pēdējā laikā arvien biežāk tiek uzsvērta to lielā loma vietējo kopienu dzīvē. Tāpēc vairākās pašvaldībās ReTV Ziņu dienestam saka, ka cenšoties saglabāt pilnīgi visas bibliotēkas. Arī Valmieras novadā, kurā to ir kopumā 34. 

 Valmieras bibliotēkas direktores vietniece Krīstīne Kīne saka: “Katrā ziņā Valmieras novada pašvaldība, var teikt, stiprina bibliotēku tīklu, jo pēc [reģionālās] reformas bibliotēkas pilda arī klientu apkalpošanas punkta darbu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji bibliotēkās var saņemt informāciju par pašvaldības pakalpojumiem, iesniegt iesniegumus. Bibliotēkas pieņem arī maksu par Valmieras novada pašvaldības pakalpojumiem - tie ir nodokļi, nodevas.” 

Ne tikai Valmieras novadā, bet arī citur, kur nav saglabātas pagastu pārvaldes, bibliotēkas kļuvušas par iedzīvotājiem tuvāko vietvaras “vēstniecību”. Par papildus pienākumiem bibliotekāriem arī nedaudz palielināts atalgojums. Kuldīgas novadā, kurā ir 25 bibliotēkas, domā par līdzekļu taupīšanu, bet ne par grāmatu krātuvju slēgšanu. “Es domāju, ka ir jāvērtē, kāda ir apmeklētāju plūsma, cik daudz ir lietotāju katrā konkrētajā vietā. Pieļauju, ka situācijā, ja kādā konkrētā ciemā samazinās iedzīvotāju skaits vai arī viņiem ir iespēja apmeklēt kādu citu bibliotēku, tad var būt situācija, kad šiem cilvēkiem var piegādāt uz attālākām vietām grāmatas mājās – arī to mēs darām,” pauž Daina Girvaite, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītāja.

Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne pauž: “Ņemot vērā, ka mums ir diezgan plaša teritorija, mēs esam saglabājuši visas bibliotēkas, kuras bija iepriekš. Bibliotēka ļoti bieži ir tā vieta, kur cilvēki nāk ne tikai iegūt kādu informāciju vai paņemt kādu grāmatu, vai izlasīt kaut ko no periodikas, bet arī vieta, kur saņem informāciju par pašvaldības pakalpojumiem; mums lielai daļai bibliotēku ir šī klientu apkalpošanas centra funkcija; apvienojoties vairākiem novadiem, mēs esam vēl papildinājuši šos atbalsta punktus.”

Noteikumos paredzēts, ka mazākajās administratīvajās vienībās – pagastos – pa bibliotēkai jābūt uz katriem 2000 iedzīvotājiem, bet pilsētās – pa vienai uz katriem 12 tūkstošiem. Jūrmalas pašvaldībā ReTV Ziņām saka – pēc plānotās bibliotēku slēgšanas Asaros un Bulduros šī norma tikšot ievērota “līdz ar nagiem”. Bulduru iedzīvotāji gan ir cēluši skaļus protestus pret šiem plāniem; kā ReTV norādīja aktīvo jūrmalnieku pārstāve, rakstniece Jana Veinberga, iedzīvotāji gatavojas rakstīt vēstuli Kultūras ministrijai. Proti, saskaņā ar likumu par bibliotēku likvidāciju varot lemt vienīgi tad, ja bijis attiecīgs Bibliotēku padomes atzinums, bet šajā gadījumā padome par Jūrmalas bibliotēkām neesot lēmusi.