Mārtiņš Dulmanis ir jūrmalnieks. Alūksnes novada Jaunlaicenē nonāca darba dēļ, kad uz to pārcēlās uzņēmums no Jelgavas. “Jelgavas rūpnīcā strādāju Pārdošanas nodaļā kā pārdošanas vadītājs, bet jaunajā rūpnīcā - tā kā šeit nebija arī ražošanas vadītājā - īpašnieki piedāvāja pamēģināt pastrādāt par ražošanas vadītāju. Tā kā Jelgavas rūpnīcā palīdzēju ražošanā, pieredze jau bija. Tā kopā ar iekārtu nonācu Jaunlaicenē.”

Viņam bija divi varianti: vai nu iet prom no uzņēmuma, vai izmēģināt spēkus jaunā amatā - ražošanas vadītājs, bet esot tālu no mājām. “Bija nosacījums - pamēģināšu kādu gadu. Lauku reģions ir pilnīgi kaut kas jauns profesionālajā vidē priekš manis. Ja kaut kas man nepatiks vai īpašniekiem nepatiks, kā norit ražošana, tad iespējams mainīt atpakaļ uz pārdošanu nozari, bet viss sanāca tā, ka man pašam iepatikās process - vadīt ražošanu, organizēt un tamlīdzīgi. Jau sešus gadus esmu Jaunlaicenē - pārmeties uz dzīvi šeit. Arī turpmāk grasos šeit palikt. Nav nekāds plāna mainīt dzīves vietu vai darbu.”

Par to, vai nebija grūti doties nezināmajā, atstājot radus un draugus Jūrmalā, Mārtiņš saka - Latvija nemaz nav tik liela. Trīs stundu laikā varot jebkurā brīdī satikt viņus. “Protams, draugi tiek satikt daudz retāk. Kad pārvācos uz šejieni, ģimenes pašam nebija. Tā man ir uzradusies pēdējos gados - piedzimuši divi dēli.”

Atbraucot no steidzīgās pilsētas, Mārtiņam sākumā bija grūti aprast ar mierīgo un kluso lauku reģionu. “Te dzīve ir mierīga, nav tāda stresa kā pilsētā. Sākumā bija grūti pierast, ka apkārt neviens nestreso, neskrien, nav sastrēgumu. Pirmo gadu bija tāda divējāda sajūta, bet, laikam ejot, viss nāca tikai par labu. Šobrīd, aizbraucot uz Rīgu, gribas ātrāk prom - viss stress, cilvēki skrien kaut kur, ņemas, darās. Tas jau vairs nav tas!”

Mārtiņš ir kaislīgs makšķernieks, Jūrmalā viņam bija laiva. Pārceļoties uz jaunu vietu, visu sadzīvi nācās ņemt līdzi, arī laivu.

Ja ir makšķernieks un dzīvo pie jūras, tad jādomā, ka makšķerē tikai jūrā, bet ne Mārtiņa gadījumā: “Vairāk braucu uz Kurzemes ezeriem, uz Usmas ezeru. Tur man bija iecienīta vieta Tur arī biežāk braucam atpūsties ar tēvu, ar radiem un draugiem.”

Šobrīd Usmas ezeru viņš nomainījis uz Alūksnes ezeru, kas ir izslavēts ar lielajām zivīm. Mārtiņš atzīst: “Alūksnes ezers ir diezgan cimperlīgs. Zivs ir jāmāk noķert. Tajā ir lielākas līdakas, bet tās ir grūtāk noķert nekā Usmas ezerā. Agrāk diezgan bieži braucu makšķerēt, bet šobrīd jau mazāk. Ir daudz darba un ģimenē ir divi mazi bērni. Laika atlicis mazāk vaļaspriekiem.”

Alūksnes ezers ne tikai ir cimperlīgs, bet tur atšķiras makšķerēšanas noteikumi no pārējiem Latvijas ezeriem. Piemēram, viens no tiem ir, ja citur Latvijā spiningošanas sezona sākas 1. maijā, tad Alūksnē - 10. maijā.

Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “ALJA” inspektors Andris Jerums atzīst, ka 2021. gads jeb kovida laiks Alūksnes ezeru ļoti noslogoja. 

Mūsdienās makšķerniekiem ir visādi palīglīdzekļi, lai vieglāk būtu noķert to zivi, bet Andris lieto nevis makšķerēšanai, bet - lai uzraudzītu un kontrolētu ezeru.  

Alūksnes ezers atklās Latvijas Čempionātu spiningošanā 28. maijā.