Biškopji interesējas par vaska attīrīšanu

Biškopjiem šobrīd ir karstākais darba laiks. Nedēļas nogalē notikušajā saietā Latgalē uzmanība pievērsta ne tikai nektāraugu audzēšanai, bet arī bišu vaskam, kurā var pa retai reizei būt piemaisījumi. Lai uzlabotu bišu saimju ražīgumu, vaska sagāde ir būtisks un šajos ekonomiskajos apstākļos arī sarežģīts jautājums.

Bišu vasks ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām biškopībā - to  izmanto stropa šūnu veidošanā. Latvijas biškopjiem, pulcējoties ikgadējā saietā, atklājās viens no izaicinājumiem - vasku attīrīt no piemaisījumiem, kas retos gadījumos, bet parafīnveidā atrodams ārzemēs iepirktās šūnās vai radies ķīmiski pēc lauku miglošanas. “Vasks ir unikāls produkts. Tā rulli var ierakt zemē, pēc 100 gadiem izrakt, nekas nebūs noticis. Tavi mazbērni var pārdot un sveces liet. Tam nekas nenotiek, to nekas neēd,” stāsta pasākuma apmeklētājs, biškopis Ivars no Rīgas.

Bioloģiskā bišu vaska pārstrāde zemnieku saimniecībā “Kurmīši” notiek jau septiņus gadus, vidēji gadā pārstrādātas ap 13 tonnām bišu vaska. Tā ir vienīgā vieta Latgalē, kur to var izdarīt. Jau šajā sezonā vien vasks pieņemts un šūnu veidā atdots atpakaļ 225 bišu saimniecībām. “Sākumā vasku sterilizē līdz 130 grādiem, lai nebūtu dažādu slimību. Tad atdzesē, salej paplātēs. Tālāk jau iet uz nākamo telpu, kur izrullē vaska šūnu formas un ar rokām sagriež,” saka z/s “Kurmīši” saimnieks Ivars Geiba.

Pārstrādes process ilgst aptuveni trīs dienas un prasa daudz rūpības. Būtisks izaicinājums ir nodrošināt arī pēc iespējas ātrāku un lētāku vaska piegādi. Dārgas ir arī iekārtas, bet fondu atbalstu lielākoties gūst tikai jaunie lauksaimnieki. Pilsētniekiem, kam biškopība ir tikai hobijs laukos – iespēju mazāk. SIA “Plašumi” saimnieks Edgars Silkāns: “Vajag specifiskās iekārtas. Viens, ka tas ir dārgi, saviem apjomiem pirkt – neatmaksājas. Tur vajag tikai ar to strādāt.

Latvijā pavisam ir aptuveni 64 000 bišu saimju. Ar to vaska pārstrādi, kā arī šūnu ražošanu nodarbojas vien neliels skaits uzņēmumu Ulbrokā, Aucē un citviet. Speciālisti atzīst, ka pagaidām ar darbiem tiek galā, taču, palielinoties interesei par dzīvi laukos, arī šajā nozarē būs nepieciešamas jaunas darba rokas.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik