Blīdenes dzelzceļa stacijas ēku izsolīs atkārtoti

Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī un tam, ka cilvēki vilcienu kā pārvietošanās līdzekli izmanto arvien retāk, tukšas un pamestas paliek arī staciju ēkas. Viens no veidiem, kā neļaut greznajām staciju ēkām aiziet nebūtībā, ir tās pārdot. Bet ne vienmēr tas izdodas. Tā Blīdenes dzelzceļa stacijas ēkai tiks rīkota atkārtota izsole.

Pasažieri Blīdenes dzelzceļa stacijā vilcienu negaida no 2001. gada. Pirms pāris gadiem ēka palika pavisam tukša, kādreizējā varenība pamazām iet bojā.

Šī ir viena no sešām tipveida stacijas ēkām, kas pakāpeniski tika uzceltas 1929. gadā uzbūvētās dzelzceļa līnijas Liepāja-Glūda malā. Tā stāsta par to apdzīvotību, kāda savā laikā Pilsblīdenē bijusi, arī to, ka te bijis daudz darbinieku, jo ēkas otrajā stāvā ir deviņi dzīvokļi. Ēka pieder Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”. Tā kā tā vairs nav nepieciešama uzņēmuma tehniskajām vajadzībām, tad tā nokļuva pārdošanā. Līdz izsolei gan nenonāca, jo atbilstošu interesentu nebija. Drīz tiks rīkota atkārtota izsole. “Mums jāievēro virkne normatīvo aktu, tas vērtējums bija tāds, kāds bija. Iespējams 27. decembrī atkal tiks veikta nākamā izsole, uzsākts process, tā cena būs, iespējams, mazāka, iepriekšējā bija 18,500 eiro,” saka Toms Altbergs, VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts.

Jāteic, ka staciju liktenis visos laikos, kopš Latvijas teritorijā uzbūvēts pirmais dzelzceļš 1861. gadā, bijis pakļauts valstu ekonomiskajai attīstībai. Atjaunotās Latvija laikā, kas bija krass pavērsiens, to stacijas ēku, kuras vairs nepildīja tiešās funkcijas, ir dažāds. Ēkas, kas nebija lielas, bet tikai kalpoja kā pieturas punkti, nereti gājušas bojā. 90. gadu sākumā viena daļa nokļuvusi pašvaldību īpašumā, daļa izsolēs nonāk privātās rokās. Ir piemēri, kad ar pašvaldību tiek slēgts patapinājuma līgums. “Gulbenes dzelzceļa stacijas ēka vajadzīga maz, izveidota ekspozīciju dzelzceļš un tvaiks,” saka Toms Altbergs.

Pārdotās staciju ēkas kalpo dažādiem mērķiem, mazākās kļūst par dzīvojamām mājām, dažas pilda pašvaldībai nepieciešamās funkcijas, bet kāda stacija līnijā Daugavpils-Kurcums tiek izmantota kā Zemgales Romas katoļu draudzes baznīca, vairākas kļūst par kultūrvietām. “Vajadzētu atbalstīt tos cilvēkus, kas vēlētos nopirkt, ierobežo likumdošana, nevar atdot par velti, pasaulē ierasta prakse, pilis var nopirkt par vienu eiro, ka noteiktā laikā tiks ieguldīts tik un tik, varbūt līdzīgs modelis varētu darboties arī Latvijā,” saka Pēteris Stumburs, Airītes stacijas īpašnieks.

To, ka stacijās ir kas maģisks, atklāj arī Elīnas Kursītes un Lienes Milleres pētījums Nākamā pietura mājas. Lai to apkopotu, autores apmeklējušas ap 200 staciju, kur vilciens vairs nepietur, intervējušas vairāk nekā 90 cilvēkus, tā ēku vēsturi saglabājot kaut stāstos.