Ierobežojumi, aizliegumi – tā nereti no lauksaimnieku puses tiek vērtēts statuss “īpaši aizsargājamā teritorija”, taču ir saimnieki, kuri pierāda, ka arī šajās teritorijās var veiksmīgi saimniekot un pat vairot bioloģisko daudzveidību. Šāds piemērs ir arī brāļu Gunāra un Artūra Vīgantu saimniekošanas modelis Ērgļos, Ogres ielejas dabas parkā, kur viņi attīstījuši gaļas liellopu audzēšanu un reizē arī rūpējas par dabisko pļavu saglabāšanu. “Saimniecība mums atrodas Ērgļu novadā, Ērgļu novadam pa vidu tek Ogres upe un ap Ogres upi ir Ogres ielejas dabas parks, līdz ar to mēs strādājam parkā, strādājam tādā kā rezervātā,” saka Gunārs Vīgants, SIA „3D Pro” saimnieks.
“Vectēvam bija saimniecība, kura ar laiku likvidējās, bet tā zeme jau palika, bija jākopj, tad sapratām vienā brīdī, ka tā ir jāizmanto vēl plašāk,” pauž Artūrs Vīgants, SIA „Tauri” saimnieks.
“Pirms tam mēs galīgi negribējām saimniekot ar lopkopību, jo bijām visu bērnību pavadījuši fermā, ganījuši piena govis. Mēs no bērna kājas to visu jau bijām izbaudījuši. Dzīve sagriezās, ka mēs atgriezāmies atpakaļ, tad jau tās bērnībā iegūtās darba prasmes tika liktas lietā un attīstīta te saimniecība,” uzsver Gunārs Vīgants.
Lai attīstītu savu saimniecību, brāļi īstenojuši arī vairākus projektus, kuros iegūts Eiropas Savienības atbalsts. “Manuprāt, gaļas liellopu nozare vispār ir attīstījusies, pateicoties Eiropas atbalstam. Arī mūsu saimniecība tai 2011.gadā, kad mēs sākām attīstīties, bija apkārt ļoti daudz aizaugušas pļavas, mēs varējām attīstīt saimniecību tikai tāpēc, ka varējām apgūt nomas platības, sakārtot tās un par tām saņemt platību maksājumus,” skaidro Gunārs Vīgants.
Šopavasar brāļi iesaistījās arī kooperatīvajā sabiedrībā „Latvijas Liellops”, kuras mērķis ir gan ražot gaļu vietējam tirgum, gan arī pierādīt, ka Latvijā var izaudzēt kvalitatīvu liellopu gaļu.
Saimniekojot Ogres ielejas dabas parkā, brāļi arī oponē viedoklim, ka īpaši aizsargājamā teritorijā ir ļoti daudzi aizliegumi, kas ierobežo saimniecības attīstību. “Mūs kontrolē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Ja mēs redzam, ka ir problēma, pieņemsim, pļava ir cūku izrakta, nu, ir nepieciešams kaut ko darīt, lai to apsaimniekotu. Tad mums vienkārši ir jāsaskaņo ar DAP tās darbības, jāizveido plāns, kā mēs šo pļavu sakopsim. Tā, lai šajā pļavā nezustu šis vērtīgie biotopi,” saka Gunārs Vīgants.
“Latvijā šīs dabiskās pļavas ir jau reta vērtība, kas ir atlikusi. Katra šāda dabiskā pļava ir vērtība. Ir svarīgi pateikt to, ka pļava ir dzīvotne, kur ir vajadzīga cilvēka un dabas sadarbošanās, tāpēc pļava bez cilvēka nevar pastāvēt. Tai ir vajadzīgs tas cilvēks, ir vajadzīgi tādi cilvēki kā Vīganti, kas domā gan par dabu, gan par saimniekošanu,” uzsver Inga Račinska, “GrassLIFE” projekta vadītāja.
“Ir ļoti laba sajūta saimniekojot parkā. Man tāda vislielākā gandarījuma sajūta, staigājot pa savām pļavām, šeit, parka teritorijā, ir bijusi tāda, ka es redzu, ka no manām ganībām paceļas melnais stārķis. Tā ir tāda neaprakstāma sajūta,” stāsta Gunārs Vīgants.
