Atlicis ļoti maz laika un iespēju, lai apturētu globālo sasilšanu un ar to saistītās klimata izmaiņas. Pasaules vadošo klimata pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunāko ziņojumu: kritiskā robeža – globālās temperatūras paaugstināšanās par pusotru grādu salīdzinājumā ar pirms - industriālo ēru - varētu tikt sasniegta jau pavisam drīz - 2030.gadā, tas ir, desmit gadus agrāk, nekā prognozēts iepriekš. Kas būs, ja sasilšana turpināsies līdzšinējā ātrumā un ko varam darīt, lai tā nenotiktu?

Vienas no klimata pārmaiņām, kuras Latvijā piedzīvojam jau tagad, ir arvien siltākas ziemas bez sniega. Tāpēc ļoti iespējams, ka gadsimta beigās šo priekšmetu nozīmi Latvijas iedzīvotāji vairs nezinās.

Ne tikai retāki ziemas prieki, bet arī kaitēkļu savairošanās un karstuma viļņi, kādus piedzīvojām šovasar, ir globālās sasilšanas izpausmes mūsu platuma grādos. Ja netiks samazināts piesārņojums ar oglekļa dioksīdu un citām gāzēm, turpmāk karstuma uzplūdi kļūs vēl garāki un intensīvāki. Latvijā būs arī vairāk nokrišņu un plūdu, rezultātā mainīsies gan flora, gan fauna.  “Ir vairākas dzīvnieku un augu sugas, kas ir īpaši jutīgas pret temperatūras izmaiņām. Tās ir ne tikai vizbulītes, bet arī, piemēram, kamenes. Šobrīd jau samazinās to populācijas,” stāsta Laura Treimane, Pasaules Dabas fonda pārstāve.

Globālo klimata izmaiņu dēļ pasaulē palielināsies ekoloģisko bēgļu plūsma, un Latvija noteikti kļūs par vietu nevis, no kuras bēg, bet - kurp dodas salīdzinoši labvēlīgo apstākļu dēļ, prognozē eksperti. Arī daudzām tautsaimniecības nozarēm nāksies pārkārtoties un pielāgoties citādajam klimatam.  “Es pieņemu, ka vislielākā pielāgošanās ir jāveic dažāda veida nozarēs, kuras ir saistītas ar laikapstākļiem. Visticamāk, lauksaimniecība, mežsaimniecība, kā arī, protams, medicīna. Es pieņemu, jo būs vairāk gadījumu, kad būs ekstrēmi karstuma viļņi. Cilvēkiem, kuriem ir vāji ar sirdi vai ir grūti paciest karstumu, ir nepieciešams atrast dažādus veidus, kā no tā veldzēties,” saka Viesturs Zandersons, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis.

Ne ar politikas maiņu, ne “zaļu” dzīvesveidu klimata izmaiņas diemžēl vairs nav iespējams apturēt, atzīst speciālisti. Tomēr ikviena spēkos ir šo procesu palēnināt, samazinot kaitīgo gāzu emisiju, kas Latvijā vienam cilvēkam pašlaik ir vidēji septiņas tonnas gadā. “Vislielākās ietekmes Latvijā rodas no enerģētikas, transporta un lauksaimniecības. Un man personīgi patīk apsvērt pie katras savas rīcības, kāda būs tās potenciālā ietekme uz vidi un, iespējams, apsvērt arī kaut kādas alternatīvas. Var sākt ar to, ka mazāk tērējam naudu lietām, kuras mums, iespējams, nevajag, vai varam aizņemties, nomāt,” pauž Laura Treimane. 

Citi ieteikumi - pārskatīt uztura paradumus un ēst vairāk Latvijā izaudzētu sezonas augļu un dārzeņu, nevis importēto; pārvietojoties dot priekšroku sabiedriskajam, nevis personīgajam transportam, un tamlīdzīgi.

Foto: Freepik