Briškens: būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts

Būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka daudzus gadus ir runāts par to, ka Latvijā gan dzelzceļa, gan arī ostu darbība ir pārāk atkarīga no Krievijas kravu apstrādes. "Šobrīd esam situācijā, kad nu jau gandrīz 700 dienu pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Latvija joprojām apgādā Eiropu un pasauli ar Krievijas graudiem, pastāvot varbūtībai, ka tie ir arī graudi, kas ir nozagti Ukrainā," teica Briškens.

Tāpat satiksmes ministrs informēja, ka ir sagatavojis vēstuli ar kuru vērsīsies pie kolēģiem Baltijā, lai runātu par vienotu pozīciju attiecīgajā jautājumā. "Šis nav jautājums, kuru Latvija var atrisināt viena pati. Mums ir jāmeklē sabiedrotie - šajā gadījumā Baltijas kolēģi un Somijas kolēģi," piebilda Briškens.

Jau vēstīts, ka, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā (ES) aiz Spānijas.

ZM norāda, ka 2023.gada desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet salīdzinot ar 2022.gada periodu - par 15% mazāk.

Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm. Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija - 281 miljona eiro vērtībā.

2023.gada desmit mēnešos 90% no Latvijas importa vērtības no Krievijas veidoja četras produktu grupas. Pārtikas rūpniecības atliekas, galvenokārt, rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstumi lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, veidoja 44%, graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, veidoja 24%, dārzeņi, galvenokārt, zirņi - 14%, bet tauku un eļļas, galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes - 8%.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.

Ministrijā norāda, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut, četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.



Foto: Freepik; ilustratīvs