Brūk bezsaimnieka arhitektūras pieminekļi

Šobrīd Latvijas likumdošana neparedz veidu, kā sakārtot bezsaimnieka īpašumus, kas vecāki par 1940. gadu. Senās celtnes, nesagaidot savus apsaimniekotājus, lēnām sabrūk. Starp tādām ir arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Sarežģīta situācija izveidojusies Ventspils novada Popē, kur Latvijas lielākajam muižas ēku kompleksam daudzu gadu garumā tā arī nav atrasts saimnieks. Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā ir fiksētas tūkstošiem ēku ar statusu nenoskaidrota piederība. Šādas būves vairumā gadījumu tiek lietotas bez tiesiska pamata. Arī Ventspils novada Popes muižas vēsturiskā kompleksa ēkās, kas ir bezsaimnieka, dzīvo cilvēki. Viņu jau gadiem ilgā vēlme ir, lai īpašumtiesību jautājums tiktu sakārtots, taču pašvaldības iesaisti tā arī nav sagaidījuši.

Neviens no šiem cilvēkiem nemaksā īres maksu, bet visi mēģina izdzīvot - kurina sliktā stāvoklī esošās krāsnis, izmanto elektrības pieslēgumu. Iedzīvotāji apgalvo, ka šos dzīvokļus ierādījusi Popes pagasta pārvalde, bet nekādu dokumentu par šo faktu gan nav. Lai panāktu kādu virzību šajā situācijā, iedzīvotāji ar sūdzību vērsās Valsts kontrolē. “Tas, ko mēs redzējām šajā gadījumā, ir, ka pašvaldība ir kavējusies ar noteiktu rīcību, lai atrisinātu gaisā pakārto situāciju. Tas, ko mēs aicinājām, ir nekavēties un iesniegt tiesā prasības pieteikumu,” saka Edgars Kačevskis, Valsts kontroles departamenta direktors.

“Pēc sešu gadu mūsu ignorēšanas, iesaistot Valsts kontroli, ir panākts tas, ko nevarējām panākt sešos gados,” uzsver Roberts Grīnbergs, biedrības “Popes muiža’’ pārstāvis.

Zeme šajā vietā pieder pašvaldībai, lielākajā muižas ēkā darbojas Popes pamatskola, bet pārējās 18. gadsimtā celtās saimniecības ēkas nepieder nevienam. Ventspils novada būvvalde veikusi trīs ēku apsekošanu un sniegusi atbildi Valsts kontrolei. Ventspils novada būvvaldes vadītāja Digna Gerule: “Saņēmām oficiālu Valsts kontroles vēstuli novembra beigās. Jo viņiem ir informācija, ka tur dzīvo Popes pašvaldības iedzīvotāji. Vēl aizvien nav saņemta nekāda atbilde no Popes pagasta pārvaldnieka, bet mēs atbildi Valsts kontrolei aizsūtījām jau janvāra beigās.”

Pašvaldība lietu iesniegusi Kurzemes rajona tiesā, atbilde jautājumā par bezsaimnieka īpašuma pārņemšanu būs zināma martā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ar savu apjomu ir lielākā Latvijā, ēku īpašumtiesību sakārtošanu sarežģī arī tas, ka to atjaunošana nebūs ne lēta, ne vienkārša.

Popes aktīvisti kopā ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju, nosūtījuši arī vēstuli Saeimai, Tieslietu un Kultūras ministrijām, rosinot veikt grozījumus likumā, lai varētu risināt īpašumtiesību jautājumus ēkām, kam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un kas būvētas pirms 1940. gada.


#SIF_NVZ2022