Vairums daudzstāvu namu gan Jelgavā, gan citās pilsētās ir būvēti pirms 40 līdz 50 gadiem. Tomēr tikai retajai esot veikti visi nepieciešamie remontdarbi, jo dzīvokļu īpašnieki nespējot vienoties pat par ēkas tehnisko apsekošanu, kur nu vēl par nepieciešamo remontdarbu veikšanu. 

Pirms dažām dienām Jelgavā atkal vienas daudzdzīvokļu mājas balkonam nokritušas margas, par ko šodien vēsta vien norobežojošās lentas zem balkona. Tas gan nebūt nav pirmais gadījums ne šai mājai, ne pilsētā kopumā, kad savu laiku nokalpojušās balkonu margas nokrīt. Uzskaites par to, cik balkonu nav, izturējusi laika zoba pārbaudi neesot, bet zināms, ka tikai pēdējo trīs gadu laikā tādi esot vismaz trīs. Kā ReTV skaidro Jelgavas “NIP” tehniskais direktors Oļegs Kukuts, tā neesot normāla situācija, bet mājas kopējo tehnisko kvalitāti sabrukušie balkoni neietekmējot. “Balkons pats par sevi ir pašnesošs elements. Līdz ar to vienīgais, ko ietekmē, ir drošība, ja gadījumā garāmgājējiem vai pašam dzīvokļa īpašniekiem kaut kas uzkrīt virsū.” 

Uzrunāto jelgavnieku viedoklis par to pusgadsimtu senos balkonus būtu nepieciešams atjaunot vai noņemt gan atšķiras. Pašlaik viena balkona remonts varot izmaksāt no diviem līdz desmit tūkstošiem. Turklāt atjaunošana, pēc “NIP” apkopotajiem datiem, jau 2019. gadā bijusi vajadzīga vismaz piektajai daļai no visiem šī apsaimniekotāja namos esošajiem balkoniem. Kukuts: “Būtībā mēs esam piedāvājuši visām mūsu apsaimniekošanā esošajām mājām lemt par šādu pakalpojumu. Ar nožēlu jāsaka, ka lielākā daļa nepiekrīt, jo tās ir izmaksas dzīvokļu īpašniekiem. Jāsaprot, ka viņi ir atbildīgi par savu īpašumu. Viņi ir tie, kuri lems, kas notiks ar māju.”

Ministru kabineti noteikumi nosaka, ka reizi desmit gados ēkai jāveic arī tehniskā apsekošana. Pagājušajā gadā tā esot veikta 17 deviņstāvu ēkām. Lielākoties visām padomju gados būvētajām ēkām esot nepieciešams remontēt lodžiju stiprinājumus, kuri – gluži tāpat kā balkona margas – laika apstākļu ietekmē sarūsē. Daudzviet remontdarbi nepieciešami arī jumtiem un komunikāciju tīkliem. No apsekošanas gan liela labuma nebūs, ja iedzīvotāji nevienosies par nepieciešamajiem remontdarbiem. Un tas joprojām esot visgrūtākais.

“NIP” apsaimniekošanā ir vairāk nekā 400 ēkas. Lielākoties ēkas tehniskā apsekošana tiekot veikta, ja dzīvokļu īpašnieki ir vienojušies par mājas siltināšanu.