Brunavas kāposti tagad arī Norvēģijā

No neliela uzņēmuma Bauskas novada Brunavas pagastā uz Norvēģiju aizceļojusi pirmā skābēto kāpostu krava. Uzsākts tikšot arī produkcijas eksports uz Rumāniju un Bulgāriju. Kā atzīst biedrībā “Latvijas dārznieks”, šādi gadījumi neesot bieži, jo mazajiem ražotājiem esot grūti konkurēt ar cenu un saražot nepieciešamo apjomu.

Bauskas novada Brunavas pagasta “Kāpostnīcā “sākusies pārstrādes sezonā. Tepat leišmalītē audzētās kāpostu galvas tiek smalcinātas, skābētas, bet turpat blakus telpā gatavā produkcija fasēta spainīšos. “Šobrīd mums ir desmit hektāri kāpostu. No manām zināšanām un dieva ir atkarīgs tas, cik rudenī izaug. Mēs rēķinām, ka šogad ražas būs izcilas, labas, tad savas septiņdesmit tīrās tonnas varētu novākt,” saka Iveta Ļekūne, PS “Kāpostnīca” īpašniece.

Ar kāpostu audzēšanu un skābēšanu saimniece sākusi nodarboties pirms divdesmit diviem gadiem, bet šajā sezonā pirmoreiz “Kāpostnīcas” skābētie kāposti nonāks ne tikai pie Lietuvas, bet arī pie Norvēģijas, Rumānijas un Bulgārijas patērētājiem. Iveta gan smej, ka pati nav meklējusi iespējas iziet eksporta tirgū. Par to parūpējušies ārvalstīs dzīvojošie tautieši. “Es esmu pateicīga tam menedžerim, kas man tādu dunku iedeva, lai tak es saņemos, ļoti neatlaidīgi mūs virzīja uz to. Tā motivācija bija viņa teiktais - padomājiet, cik jūs karodziņus Eiropas kartē varēsiet iespraust! Šis bija tāds kā moto, kas lika man pārvarēt visas drukāšanas, mašīnu iegādes un visādas iekārtas, kas bija nepieciešamas, lai varētu skaisti nokraut precīzas paletes, jo joki jau tur mazi.”

Pašreiz pasūtījumi eksportam būšot divas reizes mēnesī, bet esot cerības, ka apjoms pieaugšot. Tāpēc jau šobrīd uzsākta jaunas skābētavas būvniecība, bet, lai nepieaugtu elektrības rēķini, jau pavasarī saviem spēkiem uzstādīti saules paneļi. Mazliet bažas gan raisot straujais izejvielu kāpums, kas jau licis galaprodukta cenu palielināt par 20 procentiem, Kā ReTV skairo biedrībā “Latvijas dārznieks”, kas apvieno ap simts lauksaimnieku, diemžēl tik priecīgi notikumi esot reti. Galvenais iemesls esot nespēja konkurēt ar cenu un apjomu. “Mēs esam ļoti atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem. Otra lieta. Ņemot vērā gan nodoklus, gan materiāla cenas, kur praktiski atbalsta na, līdz ar to mums ir ļoti grūti šodien iziet ārpus tirgū. Protams, Norvēģijas gadījums - tur ir sadarbība ar tautiešiem. Šāda pat sadarbība notiek arī ar Lielbritāniju, Angliju, Īriju. Bija mēģinājums ar ASV, bet tur mēs nevarējām izturēt kritēriju - apjoms,” skaidro Jānis Bērziņš, biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra gan norāda, ka, lai gan energoresursu un citu preču cenu dārdzība uzņēmējiem rada galvassāpes, joprojām esot labas iespējas arī nelieliem uzņēmumiem kļūt par eksportētājiem.

Kā attīstīsies eksporta tirgus, ja energoresursu cenu kāpums neapstāsies gan esot grūti prognozēt. Pēc Ekonomikas ministrijas apkopotās informācijas šā gada septiņos mēnešos kopumā eksports palielinājies par 29.9%, salīdzinot ar līdzīgu periodu pagājušajā gadā. Tiesa gan - attiecīgajā periodā palielinājies arī preču imports.


#SIF_NVZ2022