Lai arī jau Atmodas sākumgados daudzām ielām Valmieras novadā  pazuda padomju laika nosaukumi, izrādās, ka novadā vēl ir gan Pionieru, gan Oktobra, gan Uzvaras iela.  Ja  šo nosaukumu nomaiņa it kā būtu pašsaprotama, tad diskusijas gan ir, ko darīt ar ielām, kas nes personvārdus, kas nav gluži viennozīmīgi vērtējami. Lai izvērtētu šos ielu nosaukumus Valmieras novada pašvaldībā ir izveidota „Ielu nosaukumu izpētes un izvērtēšanas darba grupa”. „Ir speciāls likums „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, un tas attiecas arī uz ielām,” tā darba grupas izveidi pamato Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. „Darba grupas vadībā ir trīs zinātņu doktori, plus mūsu muzeja vadītāja. Viņi, šie cilvēki, to Valmieras vēsturi zina perfekti. Esam vienojušies, ka tomēr nonākam vienoti pie konsensusa, vai šai  ielai būtu jāmaina nosaukums, vai nē.”

Ielu nosaukumu izvērtēšanas darba grupas vadītājs ir vēsturnieks Gatis Krūmiņš, viņš vispirms uzsver, ka ielu nosaukumu maiņa ir jāuztver bez liekām emocijām. „Tas ir pilnīgi normāli, ka ielu nosaukumi mainās, pat pilsētu nosaukumi mainās, tas ir saistīts ar to, kādas ir aktualitātes konkrētai sabiedrībai, kāda ir politiskā vara, ideoloģiskā, ģeopolitiskā situācija. Šobrīd mēs atkal esam tādā pārmaiņu posmā, es kā vēsturnieks to uztveru kā normālu parādību.”

Bet kuru ielu nosaukumi  tad novadā tiks pārskatīti? Viena no tām ir maziņa ieliņa pie dzelzceļa stacijas Valmierā. Gatis Krūmiņš stāsta, ka šajā gadījumā ņemts vērā nosaukuma rašanās vēsturiskais aspekts. „Tā ir viena no ielām, par kuru bija diskusija. Tas pirmais jautājums, mēs skatāmies tad, kurā brīdī Valmierā parādījās šī Pleskavas iela, un mēs secinājām, ka tas jau ir 20-30 gadi, tātad Latvijas Republikas laiks, un tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar ceļu virzienu no dzelzceļa stacijas uz Pleskavu, tāpēc, mūsuprāt, tā mūsu šī brīža rekomendācija ir atstāt šīs ielas nosaukumu, jo tas nav mainīts vai uzspiests PSRS okupācijas periodā.”

Tā kā šī iela  ir bijusi jau vēsturiski Pleskavas iela, tad nosaukums nemainīsies. Daudz sarežģītāks ir jautājums personvārdiem ielu nosaukumos. „Valmierā, ja tā var teikt, ir pāris sarežģīti  stāsti ar personībām – Linards Laicens un Leons Paegle. Mūsu rekomendācija ir, ka Laicena iela varētu palikt, jo viņš arī 1917. gadā, tad, kad veidojās idejas par Latvijas valsti, kad Latvijas valsts vēl nebija, nāca ar priekšlikumiem, arī priekšlikumu, ka arī karogs varētu būt sarkanbaltsarkans. Viņš aizgāja tajā kreisajā virzienā, arī 30 gados aizbrauca uz Maskavu, bet arī tika zem tām represijām, 1938. gadā viņš tika nogalināts, arī saistīta daiļrade ar Valmieru, tāpēc mums šķiet, kā personība šeit lokāli, Valmierā, ir pietiekoši interesants un no viņa atteikties mums nevajag.”

Bet savukārt Leona Paegles ielas nosaukums, visticamāk, mainīsies. „Leons Paegle, ja tā paskatāmies, tomēr tā viņa saistība ideoloģiski ar šo komunistisko režīmu ir stipri vien lielāka, jo tomēr aktīvāk iesaistījās, tad, tajos svaru kausos salīdzinot, tā mūsu rekomendācija, visticamāk, būs, ka Leona Paegles iela nav īsti piemērota, ka tas nav tas, ar ko mēs gribētu Valmierā lepoties. Varētu aizvietot ar kādu piemērotāku, piemēram, tas pats Pāvils Rozītis, mēs tā lepojamies ar „Valmieras puikām”, bet nu nav Rozīša iela, tad kāpēc, lai mēs nevarētu ielikt.” 

Neliela ieliņa Valmierā nes Riharda Gredzena vārdu, bet diezin vai daudziem valmieriešiem šis vārds kaut ko izsaka. „Riharda Gredzena stāsts ir interesants, jo 89. gadā, kad iepriekšējo reizi tika pārvērtēti ielu nosaukumi, Gredzena iela tika atstāta, jo izvērtētājiem bija sajūta, ka sabiedrībā viņš ir populārs. Bet kas tad bija Rihards Gredzens? Viņš pēc PSRS okupācijas kļuva par Valmieras pilsētas vadītāju, līdz piecdesmito gadu vidum vadīja Valmieras pašvaldību, par viņu 70-80. gados bija dažādas publikācijas, kas padarīja par tādu ikonu, Valmieras atjaunotāju, labs saimnieks, tobrīd šķita, ka tā viņa popularitāte ir pietiekoši liela, ka cilvēki nesapratīs. Tagad es teiktu bez nekāda emocionālā fona kā eksperts, paskatoties, ko viņš ir darījis 40. gados, man vispār nav nekādu šaubu, ka šīs ielas nosaukums ir jāmaina.”

Darba grupā jautājums arī, kā būt ar Andreja Upīša ielas nosaukumu? Gatis Krūmiņš atzīst, ka arī šīs ielas nosaukums būtu tomēr jāmaina. “Andrejs Upīts nenoliedzami ir personība literatūrā, bet tomēr viņa sasaiste ar šo okupācijas periodu arī ir nenoliedzama, otra  lieta, ka ar Valmieru viņam nav pilnīgi nekāda sakara. Andrejs Upīts bija viena no tām ikonām, ko PSRS laikā ielika kā tādus ideoloģijas simbolus. Tas mūsu priekšlikums būs, ņemot vērā, ka viņam nekāda piederība Valmierai nav, ka mums ir jāatsakās, ka mums ir jāpaskatās kādas citas alternatīvas. Ja mēs runājam par alternatīvām, kas varētu būt, tad, manuprāt, tas pats Kroders varētu būt no nesenās vēstures.”

Nosaukuma maiņa būs ne tikai dažām Valmieras ielām, bet arī novadā. Burtniekos tiks mainīts Jāņa Vintēna, Matīšos Oktobra, Valmiermuižā Pionieru, bet Sedā  Uzvaras ielas nosaukums.  Lēmumu par ielu nosaukuma maiņu, pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām, kā stāsta Ričards Gailums,  pieņems novada   pašvaldības domes deputāti. „Darba grupai ir paredzēta vēl viena sēde, uz priekšu ejam ļoti raitā tempā, gala rezultāts ir jāprezentē maija mēnesī.”

Jāpiebilst, ka arī novada iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties un līdz 20. aprīlim iesniegt savus priekšlikumus.