Ugunsdrošība, evakuācijas izeju trūkums, komunikāciju noslodze un apkārtējo komforts – tie ir daži no riskiem, kas rodas nesaskaņotu pārbūvju dēļ. Īpaši būtiski šādi pārkāpumi skar publiskās ēkas.
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakušina saka: “Ļoti daudz objektos mēs redzam patvaļīgu būvniecību. Ja mēs tā apskatāmies uz iepriekšējā gada rezultātiem, tad 34% patvaļīga būvniecība ietekmēja nesošas konstrukcijas. Tas procents ir kritisks.”
Svetlana Mjakušina vēl piebilst – neatļauta būvniecība ietekmē ne tikai ēkas nestspēju, bet arī rada lietošanas riskus. “Ir gadījumi, kad patvaļīgi bija uzcelts pusstāvs, otrs stāvs, nebija padomāts līdzi visiem drošības aspektiem. Ir gadījumi, kad bērns ir nokritis.”
Šī pati problēma - neatļautas pārbūves, kas var radīt risku iedzīvotājiem - ir arī privātajās mājās un daudzdzīvokļu ēkās.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis Ģirts Beikmanis: “No vienas puses mums daudzdzīvokļu mājā ir katram savs īpašums, īpašuma neaizskaramība. Mēs tā domājam, ka savā mājā varam darīt to, ko gribam, bet no otras puses, ir jāsaprot – mēs dzīvojam kopējā mājā. Un tā ir visu, arī manu kaimiņu drošība.”
Ģirts Beikmanis arī atzīst – bieži tiek konstatētas būvvaldē nesaskaņotas pārvērtības dzīvokļos. “Visvairāk jau ir ne tik daudz ļaunprātīgas un bīstamas darbības, bet arī kaut vai dzīvokļa pārplānošana. Tāpat būvvaldē šī darbība ir jāsaskaņo.”
Tikmēr Valmieras pilsētas būvvaldes vadītāja Jolanta Brūniņa norāda uz vēl vienu problēmu: “Ja dzīvoklis ir domāts dzīvošanai, bet tur sāk citas darbības notikt. Tieši tas, ka maina kaut kādu uzņēmējdarbības veidu. Tad uzreiz ir arī citi noteikumi – ir gan ugunsdrošība jāievēro.”
Gan situācija Rīgā, Merķeļa ielā, gan daudzas citas izgaismo neatrisinātu jautājumu - nav praktiski nekādu iespēju izkontrolēt notiekošo ēkās un dzīvokļos, ja īpašnieki vai īrnieki vienkārši atsakās ielaist dienestu pārstāvjus.
Ģirts Beikmanis: “Mēs sekojam līdzi, kaimiņi seko līdzi, mēģinām norādīt uz šīm nepilnībām, bet arī šeit klaji parādās tā situācija, kas mums ir ikdiena - dzīvokļu īpašnieki vienkārši neielaiž īpašumā.”
Tādos gadījumos jāvēršas tiesā, kas esot ilgs process. Laikus nenovērstie riski bija arī viens no iemesliem ugunsgrēkam hostelī Rīgā. Arī BVKB saka – institūcijām ir nepietiekamas pilnvaras.
Svetlana Mjakušina: “Šobrīd tiek virzīti grozījumi būvnoteikumos attiecībā uz periodisko tehnisko apsekošanu. Grozījumi paredz, ka piesaistītajiem būvspeciālistiem būs jānosaka arī patvaļīgo būvniecību.”
Tas ļaušot konstatēt šos nedrošos gadījumus, kuru, kā izrādās, publisko ēku sektorā netrūkst. Uz kāda juridiska pamata mājvietā var uzreiz ienākt atbildīgo dienestu pārstāvji, vēl ir neatbildams jautājums.
