Čakša: visus līdz šim dotos solījumus pedagogiem esam pildījuši

Visi līdz šim dotie solījumi pedagogiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) esot pildījusi, intervijā Latvijas Radio teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa skaidroja, ka pārmaiņu realizēšanai nepieciešams papildu finansējums. "Mēs saprotam, ka viens no izdegšanas iemesliem ir lielais skaits mācību stundu," teica ministre un akcentēja, ka šogad nekas nemainās, pārmaiņas būs nākamajā gadā, kad būs pieejams papildu finansējums.

"Lai ir iespēja nepārstrādāties un saņemt labu atalgojumu," teica Čakša, norādot, ka līdz šim visi pedagogiem dotie solījumi esot pildīti.

Vienlaikus, lai piesaistītu jaunos skolotājus, būtisks ir ne tikai atalgojuma jautājums, bet arī prestiža jautājums. Jāstrādā pie tā, lai uzlabotu pedagogu darba apstākļus, piebilda ministre.

Pašlaik ministrija arī uzturot sarunas ar pašvaldībām, lai tās pirmskolas pedagogiem nesamazinātu slodzes, tādā veidā izvairoties no algu palielināšanas pirmskolas pedagogiem.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica, ka arodbiedrība vēlas panākt to, lai valdība pilda to, par ko esot vienojušies iepriekšējā gadā. 

"Katrs nākamais piedāvājums ir situācijas pasliktināšana," teica Vanaga. 

Viņa arī norādīja, ka pašlaik piedāvātais paredzot to, ka skolotājam būs jāstrādā vairāk, lai saņemt tādu algu, kāda tā bijusi līdz šim.

Vanaga uzsvēra, ka pašlaik neredz iespēju vienoties ar Čakšu, tāpēc liela loma sarunās esot Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pie valdības ēkas šodien plkst.11 notiks LIZDA rīkotais izglītības nozares darbinieku pikets, kurā arodbiedrība paudīs iebildumus pret IZM piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai.

Piketā varētu piedalīties vismaz 2000 cilvēku, šādu prognozi iepriekš izteica LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, pieļaujot, ka reālais dalībnieku skaits varētu būt lielāks.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.


Foto: Freepik; ilustratīvs