“Centrs Dardedze” par bērnu seksuālo izmantošanu: “Mēs vairs neklusējam”

Bērnu seksuāla izmantošana ir šķietami neredzams vardarbības veids, ar ko tomēr nereti saskaras bērni. Lai novērstu šādus gadījumus un uzlabotu rīcības plānu gadījumos, ja bērns ar to ir saskāries, organizācija “Centrs Dardedze” kopā ar trīs pašvaldībām – Cēsīm, Smilteni un Madonu – ir identificējuši nepilnības pašvaldību darbā saistībā ar bērnu seksuālās izmantošanas novēršanu un rīcību situācijās, kad šādi gadījumi atklāti. Tāpēc katrai pašvaldībai izstrādāti arī atbilstoši plāni, ko aizvadītajās dienās pārrunājuši arī konferencēs. 

“Centrs Dardedze” kopā ar pašvaldību institūcijām ir identificējis vājos punktus, kas līdz šim pašvaldībās ierobežojis spējas novērst bērnu seksuālās izmantošanas gadījumus. Organizācijā norāda, svarīga ir vienota izpratne par šādiem gadījumiem un cieša sadarbība starp pašvaldības iestādēm. “Mūsu lielais uzdevums, domājot par prevencijas plānu izveidi, bija tāds – parādīt veidu, kā šīs ļoti daudzās un dažkārt atšķirīgās institūcijas varētu sadarboties ar mērķi savlaicīgi atklāt vai nepieļaut vardarbību. Ja mēs domājam vispār par vardarbību un par seksuālu izmantošanu tai skaitā, tad mums ir trīs pīlāri. Pirmais ir prevencija, ko mēs darām, lai nenotiktu. Nākamais ir atklāšana, lai atklājot nenodarītu pārāk pāri. Trešais līmenis ir saistīts ar to, ko mēs pēc tam darām ar to. Kā mēs palīdzam bērnam, kā mēs palīdzam ģimenei, kā mēs palīdzam profesionāļiem kļūt aivien gudrākiem un gudrākiem,” saka “Centrs Dardedze” valdes locekle Laila Balode.

Cēsu novada Sociālajā dienestā stāsta, jau iepriekš pašvaldībā ir bijuši preventīvi pasākumi visos trīs “Centrs Dardedze” norādītajos līmeņos, taču atzīst, tajos ir bijuši trūkumi. “Mums ir ļoti daudz arī preventīvi pasākumi, kas jau šobrīd tiek īstenoti. Bet mēs atklājām arī daudz lietas, kas ir tās nenosegtie laukumi, kur ir nepieciešams veidot atbalstu pakalpojumus un dažādas intervences programmas, lai varētu preventīvi novērst iepējamo bērnu seksuālo izmantošanu,” saka Cēsu novada Sociālā dienesta pārstāve Elita Rancāne.

Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks: “Pats pirmais, ko mēs ierakstījām plānā, ir nepieciešams bērnu tiesību speciālists, kas ir tiesībaizsardzības speciālists novadā, kas būs kā koordinators un vadītājs visai šajā sadarbībai.”

Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājs norāda, nepieciešama iesaiste arī no valsts politiķiem, lai šādām izmaiņām atrastu atbalsta budžetu. 

Smiltenes pašvaldībā arī atklāj, jau iepriekš ir bijuši nepieciešamie instrumenti, lai novērstu vai strādātu gadījumos, kad ir bijusi bērna seksuāla izmantošana, taču tie netika pienācīgi izmantoti. Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju: “Mums šī metodika un instruments, kā strādāt, bija, bet mums nebija sistēmiska pieeja. Tas ir primārais šajā prevencijas darbā. Sākotnēji tā ir, protams, iestāžu savstarpēja sadarbība, jo strādā speciālisti, ja ir šie gadījumi, bet plašākā nozīmē tā ir sadarbība ar visām pašvaldības iesādēm, ar sabiedrību, jo sistēmiska pieeja tikai tad, ja ir iesaistītas visas sabiedrības grupas.”

Smiltenes novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste Esmeralda Anete Aizupiete: “Jā, droši vien tas primārais, pie kā turpināt strādāt īstenībā ir zināšanas. Zināšanas visiem sabiedrības slāņiem, visām sabiedrības grupām – gan mums kā speciālistiem, gan pārējiem.”

Lai arī reģistrēto bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu skaits Latvijā ir samērā liels, organizācijā “Centrs Dardedze” Laila Balode stāsta, tas nenozīmē, ka gadu laikā situācija nav uzlabojusies. Biežāk par šādiem gadījumiem dzirdam, jo arvien vairāk par šo tēmu runā un arī ziņo par pāridarījumiem. “Mēs vairs par to neklusējam, mēs tos [gadījumus] ieraugām. Tad, kad būsim visus ieraudzījuši, tad varēsim arī ļoti nopietni skatīties tajā virzienā, lai mēģinātu tos nepieļaut. Es domāju, – mēs kā sabiedrība esam ceļā uz to.”

Laila Balode gan piebilst, pie bērnu seksuālās izmantošanas prevencijas plāna nepieciešams strādāt visās pašvaldībās, nevis atsevišķos novados. Šo plānu izstrāde pērn tika uzsākta ar Aktīvo iedzīvotāju fonda finansējumu, bet šogad pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.



Foto: Freepik; ilustratīvs