Latvijā jau vairākas dienas darbojas palīdzības tālrunis cilvēkiem no Ukrainas, kuri bēguši no kara šausmām. Pirmajā nedēļā centrs palīdzējis jau vairākiem desmitiem cilvēku. Kā tieši šeit palīdz ukraiņiem, stāsta mūsu kolēģe no Ukrainas Kristīne Losja, kura arī pati lūgusi psihologa palīdzību. “Katru dienu ukraiņi ir spiesti pamest savu valsti. Es pati esmu no Ukrainas un zinu, cik grūti ir pamest savas mājas un pārdzīvot karu. Finansiālā palīdzība nav tik svarīga, kā ir psiholoģiskā, tāpēc Latvijā ir atvērst uzticības tālrunis ukraiņu atbalstam,” stāsta Kristīne Losja, ReTV un TVNET žurnāliste no Ukrainas.
“Esam izveidojuši tieši psiholoģiskās palīdzības tālruni, jo kādā brīdi ir ļoti svarīgi, lai tevi uzklausa. Tieši palīdzība un atbalsts ir mūsu mērķis,” norāda Aija Brūvere, projekta vadītāja.
Pēc statistikas datiem, tikai katrs trešais cilvēks spēj patstāvīgi tikt galā ar pēckara psihotraumām. Ja laikā nesniedz psiholoģisko palīdzību, tad kara sekas var būt jūtamas gadu desmitiem. Ar kādām problēmām šodien saskaras valsti pametušie ukraiņi, zina stāstīt psiholoģe Olga Prisekina. Viņa ir viena no tām, kura atbild uz uzticības līnijas telefona zvaniem. “Cilvēkiem pēc tā visa var būt depresija, viņiem var būt arī tieksme uz pašnāvību, pastiprināta trauksme. Tāpēc ir ļoti svarīgi šobrīd sniegt psiholoģisko palīdzību, lai cilvēki var normāli dzīvot.”
“Es pati esmu no Ukrainas un mani vajā “izdzīvojušā” sindroms, kā man tikt ar to galā?” vaicā Kristīne Losja. Olga Prisekina, uzticības tālruņa psiholoģe, atbild: “Vainas sajūta - šobrīd tas ir normāli, bet tu neesi vainīga, ka notiek karš. Mēs neesam vainīgi pie tā, kas notiek. Ar to nevajag cīnīties, ir jāizdzīvo, vajag dot vaļu savām jūtām, tāpēc gribam raudāt - raudam, ja gribam smieties - smejamies, tikai neaizturiet savas emocijas!”
Kā ar psihotraumām tiek galā tie, kuri nepameta Ukrainu, ReTV stāsta Katja Kohanovska. Divas nedēļas viņa dzīvoja Kijivā, kur nemitīgi notiek apšaudes, nakšņoja bumbu patvertnēs. Viņa redzēja, kā dzimtajā pilsētā sabrūk mājas. Katja pastāvīgi izjūt spēcīgas bailes un nemieru, tāpēc viņa izlēma meklēt psihologa palīdzību. “Jā, tas man ļoti palīdzēja. Īpaši, kad evakuējos no Kijivas uz Lvivu. Man bija bailes. Grasījos izkāpt no autobusa un nekur nebraukt, tāpēc, ka mani radinieki palika pilsētā, kur notiek apšaudes. Tajā brīdī es rakstīju psihologam, lai viņš palīdz man samierināties ar sevi, samierināties ar emocijām. Tu saproti, ka kopā ar tevi ir cilvēki - viņi visi ir vienā situācijā. Kāds nevēlas izplatīt savu negatīvismu, bailes un nevēlas dalīties ar citiem. Psihologs zina, kā ar to strādāt un kā to pārdzīvot.”
Vai Ukrainā ir pietiekami daudz brīvprātīgo psiholoģisko atbalsta centru? “Atrast psihologu - tā nav problēma šobrīd. Var atrast vismaz vienu psihologu paziņu, viņam ir tieši tāds saraksts. Ir ļoti daudz psihologu, ar kuriem var sazināties bez maksas,” tiek norādīts.
Kristīne Losja saka: “Ceru, ka cilvēki nebaidīsies runāt par savām jūtām, problēmām un pārdzīvojumiem. Atbalsts kara laikā šobrīd ir ļoti svarīgs.”
Uzticības līnijas tālrunis:
20900209 (latviešu, krievi, angļu un ukraiņu valodās)
