Ceriņu šķirnēm – padomiski nosaukumi

Krievijas agresija Ukrainā likusi Latvijai veikt padomju ēras atstātā mantojuma revīziju un lemt par ielu pārdēvēšanu un pieminekļu gāšanu. Šajā kontekstā nepieņemami varētu izklausīties arī tādi nosaukumi kā “Sarkanā Maskava” vai “Ļeņina karogs”. Tās ir dažas no padomju laikā Krievijā selekcionētajām ceriņu šķirnēm.

Vidzemē aukstais laiks šogad stipri aizkavējis ceriņu ziedēšanu, taču stādaudzētavā Zosēnos pilnas rokas darba, jo ir stādīšanas laiks. Daudzas no šodien populārām, pat pasaulslavenām šķirnēm sākot ar pagājušā gadsimta 20. gadiem savā Piemaskavas dārzā izveidojis padomju selekcionārs Leonīds Koļesņikovs un devis tām laikmetam atbilstīgus nosaukumus.

Koļeņikova šķirnēm, kuru kopskaits ir ap 200, ir arī nosaukumi “Krasnaja Moskva” – “Sarkanā Maskava”, “Sovetskaja Arktika” – “Padomju Arktika”, “Krasavica Moskvi” – “Maskavas skaistule ” u. tml. 

Stādaudzētavas “Vidzemes ceriņi” saimnieks Uģis Pīrs stāsta “Mūsu izcilie selekcionāri – Kārkliņš, Upītis –varbūt nav selekcionējuši tik daudz [kā Koļesņikovs], bet šķirnes ir tikpat unikālas. Tādus [padomiskus] nosaukumus mēs neredzam Upītim ir tādas šķirnes kā “Māte Ede Upītis”, “Mazais princis”, “Tēvzeme, “Imants Ziedonis”, “Uzticīgais Dunkers”, “Pērle” – Kārkliņam… Un tā var saukt vēl tālāk.”  

Sava versija par to, kāpēc Koļesņikovs izvēlējās tā laika varai tīkamus nosaukumus, ir ceriņu selekcionārei, Dārzkopības institūta pētniecei Sarmītei Strautiņai, proti, selekcionārs bija cēlies no turīgas tirgoņu dzimtas, tātad – padomju varai netīkams elements. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa stāsta: “Visi [revolūcijas laika] notikumi ļoti iespaidoja viņa ģimeni, viņi zaudēja savus īpašumus, viņam palika tikai dārzs un vasarnīcas tipa māja, pie kuras nelielā platībā audzēja savus ceriņus un kur sāka nodarboties ar selekciju. Viņš arī piedalījies visos iespējamajos karos… Es domāju, vai savā ziņā tas nebija tāds kā pašsaglabāšanās veids.” 

Koļesņikova ceriņu šķirnes ar šādiem nosaukumiem reģistrētas starptautiskajos katalogos. Pētniece saka, ka tos mainīt nebūtu pareizi – tie būtu nevajadzīgi centieni pārrakstīt vēsturi.



Foto: Freepik