Cik gatavi esam X stundai

Šī brīža ģeopolitiskā situācija liek ikvienam būt gatavam krīzes situācijām, tāpēc nedēļas nogalē 14 pilsētās aizvadīts informatīvs pasākums “Bruņojies ar zināšanām”. Jelgavā un Jūrmalā ReTV uzrunātie iedzīvotāji pauž dažādus viedokļus par gatīvu stundai “X”, bet visvairāk neskaidrību esot par patvertņu pieejamību.

Jelgavas Civilās aizsardzības plānā augstākais risks paredzēts dzelzceļa transporta katastrofām. Netiek izslēgtas arī dažādas dabas katastrofas, bīstamo vielu noplūde, radiaktīvo vielu avārijas, terorakti, kā arī militārs iebrukums vai draudi par to. Krīzes situācijās lielu daļu atbildības uzņemas pašvaldība, Zemessardze, Nācionālie bruņotie spēki (NBS) un citas institūcijas. Tomēr gataviem stundai “X” jābūt arī iedzīvotājiem. “Lai cilvēki ir gatavi pirmajām 72 stundām, iestājoties krīzes situācijām. Ka viņam ir pamatlietas minimālo vajadzību nodrošināšanai sagatavotas. Tālāk tas samazina cilvēku iespējamo paniku. Tad viņš var fokusēties uz ģimenes drošību un citām lietām,” saka Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Mārtiņš Bučs.

Nedēļas nogalē pasākumā “Bruņojies ar zināšanām”, kas notika 14 pilsētās, ikviens varēja izmēģināt pirmās palīdzības sniegšanu. Noskaidrot, kādos gadījumos jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, iegūt plašāku informāciju, ko vēl varētu darīt savas drošības labā. 

Visās pašvaldībās ir izstrādāti simtiem lappušu gari civilās aizsardzības plāni, no kuriem daļa ir noslepenota, bet otra pieejama. “Tad, kad būs “X” situācija, NBS mums dod pavēli, mēs atslepenojam un stāstām, kur ir evakuācijas vietas, cik daudz to ir. Kādas būs pārtikas rezerves. Ko varēs dabūt no rūpniecības precēm,” saka atbildīgā par civilo aizsardzību Jelgavas valstspilsētā Ilze Āboliņa.

Pašreiz visā Latvijā tiekot apsekotas publiski pieejamās patvertnes. Jelgavā apsekotas 39 iespējamās publiskās vietas, kur nepieciešamības gadījumā īslaicīgi uzturēties. Āboliņa: “Es šobrīd nevaru runāt par aderesēm. To mums neļauj. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apseko visu Latviju kopumā, bet no statistikas zinu, ka šobrīd atbilst normatīviem 15 vietas. Viena no tām – atskurbtuve. Mēs esam to apsekojuši, tā ir fantastiski piemērota.”

Jūrmalā apsekotas ap divdesmit no 60 sarakstā esošajām valsts un pašvaldību ēkam. “Dažas no tām, ko mēs esam apsekojuši, varētu būt par patvertnēm. Kas attiecas uz bijušajām padomju laika patvertnēm, diemžēl mums ir tikai viena. Tā nav izmantojama. Ja pašvaldībai tiktu piešķirti līdzekļi, mēs to atjaunotu,” saka Jūrmalas valstspilsētas civilās aizsardzības speciālists Jānis Poļaks.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: “Valsts no savas puses finansēs daļu kādu pilotprojektu pie kritiskās infrastruktūras. Daļēji finansēs valsts noteikti kristiskās infrastruktūras vajadzībām, piemēram, slimnīcai.”

Par īslaicīgām patvēruma vietām varētu kļūt arī daudzstāvu ēku pagrabi, ja vien tie ir pilnībā iegremdēti zemē, tiem nav logu. Pagrabā ir elektrība, ūdens un sanmezgls, otra izeja drošā attālumā. Pašreiz visā Latvijā apsekotas 1000 ēkas, no kurām patvertņu ierīkošanai atbilstošas ir 15%. Vēl 50% ir daļēji piemērotas patvertņu iekārtošanai. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Izejas noteikti, ka var uzbūvēt, bet tas prasa zināmus līdzekļus un laiku. Tā kā nenoliedzami tas prasīs zināmu pārejas posmu. Salīdzinot ar Zviedriju vai Somiju, tur tas ir gadu desmitiem būvēts, mums nav tik daudz laika. Mums ir jādarbojas daudz ātrāk. Somai, jā, bet mājvieta ir pati drošākā vieta. Mājvietā ir jābūt visām rezervēm un pieejamai informācijai.”

Pašreiz informācija pieejama civilās aizsardzības plānos, Aizsardzības ministrijas sagatavotajos bukletos internetā. Drukātā veidā bukleti būšot pieejami visās bibliotēkās, pasta nodaļās un citās iestādēs, kad tiks sadrukāti pietiekamā apjomā.