Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām grūti atrast darbu

Latvijā nodarbināti vairāk nekā 52 000 cilvēku ar invaliditāti, kas gan ir tikai niecīga daļa no darbspējas vecumā esošajiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Daudzi pēc invaliditātes iegūšanas nespējot rast motivāciju meklēt darbu, bet arī tie, kuri uzdrīkstas, bieži vien saņem atteikumu.

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām veselības problēmas bieži vien neatļauj strādāt jebkuru darbu. Mūsdienās gan  daudz ko iespējams pielāgot un rast risinājumu, tomēr, kā liecina Labklājības ministrijas apkopotie dati, algotu darbu strādā tikai 27% cilvēku ar invaliditāti. “Pirmā darba vieta bija VSAA, ko es arī esmu beigusi šeit (SIVA), un pakāpeniski esmu nokļuvusi līdz šai darba vietai, kur apmācu skolniekus, kuri vēlas būt par šuvējiem. Atsauksmes varbūt nav tik iepriecinošas, tomēr ar laiku cilvēki ar invaliditāti tiek pieņemti darbā,” atzīst Aiga Hohfelde, SIVA mācību procesa organizatore.

Sociālās integrācijas valsts aģentūras paspārnē esošajā koledžā un profesionālajā vidusskolā cilvēki ar īpašām vajadzībām apgūst dažādas profesijas. Darbu atrodot apmēram puse no mācību iestādes beidzējiem. “Es nerakstu, ka esmu cilvēks ar invaliditāti, jo tas nav prasīts, bet ir jūtams, ka attieksme ir savādāka nekā pirms četriem gadiem,” saka Jeļena Dumbure, topošā grāmatvede.

Audzēkņi lielākoties paliekot strādāt prakses vietās, kuras atrodot mācību iestāde. “Ir, protams, daudz tāds skaidrojošais darbs. Jāsniedz plaša informācija darba devējiem, lai iedrošinātu viņus dot prakses vietas. Ir dažādi, bet mēs tiekam ar to galā,” pauž Ingūna Zuševica, SIVA koledžas un Jūrmalas profesionālās vidusskolas vadītāja.

Kā atzīst darba devēju konfederācijā, darbaspēju daļējs zudums neesot galvenais faktors konkurencē darba tirgū. Uzņēmēju atteikumi lielākoties esot saistīti ar likumdošanu. Līdz šim daudzi uzņēmēji neesot vēlējušies pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, jo likums paredzēja, ka viņus nevar atlaist.  Neiedrošina arī slimības lapu apmaksa, kas no otrās līdz desmitajai dienai gulstas uz uzņēmēju pleciem. Tāpat arī jaunā kārtība sociālā nodokļa maksājumos. “Kā izņēmuma kategorija ir iekļautas personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, bet trešās grupas invalīdiem nav paredzēts atvieglojums, ka viņi var strādāt uz nepilnu slodzi, darba devējiem nav jāmaksā sociālais nodoklis it kā no pilnās minimālās algas. Tas nākotnē atkal sarežģīs šo personu nodarbinātības aspektu, tas viņiem būs par sliktu,” pauž Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 201 000 cilvēku ar invaliditāti, no kuriem darbspējas vecumā vairāk nekā 193 000 cilvēku.