Cilvēkiem biežāk nepieciešams atbalsts pārtikas iegādei

Pārtikas produktu un dažādu citu sadzīves preču cenas turpina augt. Daļa sabiedrības ar dārdzību sadzīvo savelkot grožus un mainot iepirkšanās paradumus, taču, kā norāda vairākas labdarības organizācijas, arvien vairāk cilvēku vēršas pēc palīdzības. 

Vairākas ReTV uzrunātās labdarības organizācijas secina, ka finansiālās grūtībās nonākušo ģimeņu skaits lēnām, bet pieaug, un visai bieži cilvēki lūdz palīdzību tieši pārtikas sagādāšanai. “Lai arī tagad ir vasaras sezona, kad cilvēki fokusējušies uz to, ka sagādā pārtiku ziemai tik un tā ir lūgumi pēc atbalsta vai nu pārtikas paku, vai nu dāvanu kartes no lielveikaliem, lai šos pamatproduktus, kurus nevar izaudzēt - eļļa, cukurs, milti -, lai varētu iegādāties. Pārtikai ir pastiprināti vairāk lūgumu,” norāda labdarības organizācijas “Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne.

Līdzīga situācija ir arī projektā “Paēdušai Latvijai”, kur mēnesī vidēji sagatavo 500 pārtikas pakas cilvēkiem, kuri ir nonākuši grūtībās, taču neiekļaujas trūcīgo vai maznodrošināto statusā. Samariešu apvienības projekta “Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle stāsta: “Veidojam rezerves, runājam gan ar privātpersonām, gan juridiskām personām ziedot naudu un produktus. Mēs ļoti apzināti šobrīd gatavojamies rudens sezonai. Ļoti ceram, ka spēsim apmierināt visus pieprasījumus, jo noteikti, ka to būs vairāk.”

Paēdušai Latvijai prognozē, ka rudenī pieteikumu skaits pārtikas pakām varētu pat dubultoties. Vienlaikus jāatzīmē, ka arī organizāciju skar cenu kāpums – ja iepriekš vienas pakas vērtība bijusi ap 11, tad tagad tie ir 18 eiro. 

Agita Kraukle: “Sociālie dienesti rudens un ziemas sezonā būs pārslogoti, un sociālais budžets jau arī ir saplānots, tas nepalielināsies - būs tik, cik ir, līdz ar to dienesti vienā brīdī sapratīs, ka viņi nevarēs vienkārši palīdzēt, lai vai kā to gribētu.”

Tikmēr Latvijas Sarkanajā krustā, kurš palīdz trūcīgajiem un maznodrošinātajiem ar Eiropas Savienības līdzfinansētām pakām, salīdzinoši mierīgāka situācija. “Pārtikas paku apjoms, kas tiek dalīts, turas apmēram vienā līmenī. Tas ir ļoti cieši saistīts ar kopējo statistiku par trūcīgiem cilvēkiem Latvijā. To pašu var teikt par humānās palīdzības precēm. Interese ir, sezonalitāte ir – tuvojas rudens, cilvēki sāk interesēties par rudens drēbēm,” stāsta Latvijas Sarkanā krusta valdes priekšsēdētājs Uldis Līkops. 

Sociālo dienestu vadītāju apvienībā atzīst, ka rudeni dienesti gaida ar papildus slodzi. Šobrīd vairāk palīdzības saucienu esot ar mājokļa uzturēšanu saistītām grūtībām. Tas novērots arī “Ziedot.lv”. Ilze Ošāne: “Tuvojoties rudens sezonai, nojaušam un redzam jau pirmās iezīmes, ka cilvēkus uztrauc paaugstinātās komunālo maksu apmaksas, malkas, brikešu iegādes un pārtika, kas noteikti būs vēl viena pozīcija, ko līdzcilvēki lūgs.”

Organizācija drīzumā portālā atvēršot īpašu programmu, kurā ikviens varēs ziedot līdzekļus ģimenēm, kurām būs nepieciešama palīdzība tieši rudenī gaidāmā sadārdzinājuma dēļ. Taču ir kāda laba ziņa – organizācijas nejūt, ka sadārdzinājuma dēļ ziedotāju kļūst mazāk. Uldis Līkops: “Redzam, ka ir mazāk ziedotāju, kas ziedo naudas līdzekļus vai mantas Ukrainas cilvēkiem. Šī aktivitāte ir kritusies, bet tādu ikdienas ziedotāju skaits faktiski vēl arvien ir lielāks nekā vajadzība pēc mantām. Mums humānās palīdzības mantas noliktavā ir pietiekamā daudzumā.” 

ReTV novēroja, ka iepriekš sociālajos medijos bijušas atsevišķas diskusijas par to, ka Ukrainas un kara bēgļu atbalstīšana atstājusi mūsu valsts pamatiedzīvotājus novārtā, taču uzrunātajās organizācijās saka – tas būtiski nav ietekmējis ziedojumu apmērus Latvijas iedzīvotājiem. 


Foto: Freepik