Izsaukumus, kad cilvēku neprasmīgā un pārdrošā rīcība ar gāzes iekārtām noved pie nelaimes, glābēji saņem arvien biežāk. Ar nelaimes gadījumu šis gads sākās arī Alojas pusē, kur gāzes noplūdes dēļ dega divstāvu dzīvojamā māja. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš stāsta, ka liela daļa cilvēku paši izgājuši ārā, taču nācās arī palīdzēt kādam izkļūt no degošās ēkas.

Vairums šādu nelaimes gadījumu saistīti tieši ar nepareizu balona un gāzes iekārtas savienošanu, kas rada gāzes noplūdes un arī eksplozijas riskus – norāda speciālisti. Gāzes balonu tirgotājs Jānis Mezītis uzsver, ka gāze ir smagāka par gaisu. Tā “nolaižoties lejā”, un, kad ir vajadzīgā koncentrācija, pie mazākās dzirksteles “iet gaisā”.

Jānis Mezītis pārstāv uzņēmumu, kas izplata jaunāka ražojuma gāzes balonus. Daudzās mājsaimniecībās joprojām tiek izmantoti “sarkanie baloni”, kas no cilvēka pie cilvēka ceļo jau kopš padomju gadiem. Jāsaka, vairums no tiem savu laiku ir nokalpojuši.. 

Negadījumi, kas saistīti ar gāzes balonu ekspluatāciju, pēdējos gados ir arvien vairāk – norāda ugunsdzēsēj-glābēji. Šīm gāzes iekārtām mājsaimniecībās trūkst arī kontroles.

“Nav nekādu kontroles mehānismu, kas kontrolētu kādā stāvoklī ir kaut vai tā pati gāzes plīts. Savulaik to darīja tikai šīs gāzes organizācijas cilvēki, kuri pieveda balonu, paši pievienoja, pārbaudīja savienojumus, vai nav noplūdes, un, paņemot tukšo balonu, devās projām,” pauž Jānis Skrastiņš.

Gāzes balonus var brīvi iegādāties veikalos un degvielas uzpildes stacijās, kas nozīmē, ka to uzstādīšana ir katra paša iedzīvotāja ziņā. Protams, ne visi ievēro drošības instrukcijas. Jāpiebilst, ik gadu ugunsdzēsēji Vidzemē saņem 10-20 izsaukumus, kas saistīti ar gāzes noplūdes radītiem sprādzieniem. To starpā ir arī traģiski nelaimes gadījumi, kad no dzīvojamās mājas pāri palikušas vien drupas.