Cilvēkus ar invaliditāti apmāca patstāvīgai dzīvei

Līdzās specializētājās darbnīcās apgūtajām prasmēm šūt, liet sveces un veidot keramikas izstrādājumus Ogrē cilvēki ar garīgā rakstura traucējumiem tiek apmācīti arī gatavot ēst. Pēc nesekmīgiem mēģinājumiem iedzīvināt Ogrē sociālo uzņēmējdarbību ēdināšanas jomā vietvara lēmusi kafejnīcas telpās veidot mācību centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.  

Ir darba dienas vidus un Ogres centrā kafejnīcas “Pie Zelta liepas” telpās smaržo pēc pankūkām un tikko izceptām vafelēm. Daļai no klātesošajiem tā ir pirmā reize, kad tiek iepazīts ēdiena gatavošanas process. Tie ir sociālā dienesta specializēto darbnīcu klienti, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri tiek apmācīti būt pastāvīgāki un gatavot sev ēst. “Pēc mums ir daudzi jaunieši, kuri dzīvo vieni paši. Nereti ir tāda situācija, ka “Sarkanā krusta” izdotās pakas tiek izmantotas pavisam citiem mērķiem, piemēram, lai apsēstos uz tām, jo jaunieši saprot, ka ir cukurs, kuru var lietot, ir konservi, kurus var lietot, bet diemžēl makaroni, rīsi, griķi… pat nezina, kā tos pagatavot, izvārīt. Tā nav visiem. Tie, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem ir vecāki, tas, protams, ir cits stāsts,” saka Ogres novada Sociālā dienesta pārstāve, specializēto darbnīcu vadītāja Zanda Vītola. 

Kafejnīcas telpas kopš 2019. gada pārņēmusi Ogres novada pašvaldība, kas, realizējot ieceri par cilvēku ar fiziskā un garīgā rakstura traucējumiem iekļaušanu darba tirgū, tās nodeva bezatlīdzības lietošanā kafejnīcas telpas sociālajiem uzņēmējiem – ar nosacījumu, ka kafejnīcā strādā cilvēki ar invaliditāti. Tomēr pēc diviem nesekmīgiem mēģinājumiem, pašvaldībai nācās pieņemt lēmumu, ka šāds sociālas uzņēmējdarbības modelis nav šobrīd dzīvostpējīgs. Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale: “Mums visiem jāsaprot, ka viņi nevar strādāt astoņas stundas dienā. Viņu darbs nevar būt pilna laika vai pilnas slodzes darbs. Viņiem ir jāiepazīst, jāsaprot un jāatrod viņu prasmēm atsevišķais darbs. Mēs bijām lielas izvēles priekšā, ko darīt – atteikties no šī projekta un telpas nodot izsolē ikvienam citam uzņēmējam. Bet tā ir zaudēta iespēja šiem cilvēkiem.”

Šobrīd pašvaldība telpas un sociālo uzņēmumu pārņēmusi savā pārvaldībā un veido mācību centru, kur specializēto darbnīcu klientiem tiek mācītas aroda prasmes, lai vēlāk varētu strādāt kādā no novada ēdināšanas uzņēmumiem. Atbalstu izteikuši 19 novada uzņēmēji, kuriem mācību centrā iecerēti arī semināri.  Dana Bārbale: “Ja kāds darba devējs, ne obligāti kļūstot par sociālo uzņēmēju, gatavs viņu pieņemt pie sevis darbā, mēs varam pateikt, kā ar šo cilvēku strādāt, kāda darbavieta viņam ir vajadzīga, kādas prasmes ir apgūtas. Un viņš nenonāk nezināmā priekšā. Nezināmais arī ir viens no tiem iemesliem, kas attur darba devējus jeb uzņēmējus pieņemt darbā personas ar īpašām vajadzībām.”

Plānots, ka mācību centrā nodarbības vienai personai tiks organizētas gadu. Nedēļas nogalēs darbu atsāks arī kafejnīca, kur mācību centra audzēkņiem gūt praktiskās darba iemaņas, kā arī izglītot sabiedrību par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā. 


#SIF_NVZ2022