Covid-19 monitoringa rezultāti notekūdeņos šobrīd maznozīmīgi

Apkopoti pirmie rezultāti šovasar uzsāktajai notekūdeņu monitoringa programmai, kurā vairāk nekā desmit pašvaldībās Latvijā analizēja notekūdeņus, cenšoties konstatēt Covid-19 uzliesmojumu attiecīgajos reģionos un iespējamo vīrusa mutāciju veidošanos. Kā skaidro vides zinātnes institūts “BIOR’’, šāds monitorings lietderīgs ir tā sauktajā vīrusa miera periodā, bet birokrātijas dēļ tas ticis nokavēts, tomēr Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šobrīd cenšas saprast, kā iegūtos rezultātus varētu izmantot. Tā kā saslimstības rādītāji valstī jau ir ļoti augsti, tad programmas ietvaros pastiprināti tiekot pētītas iespējamās SARS-CoV-2 mutācijas.

Kā informē Vides un zinātnes institūts “BIOR”, monitoringa mērķis ir SARS-CoV-2 atlieku daudzuma noteikšana notekūdeņos, kas varētu palīdzēt konstatēt iespējamo vīrusa uzliesmojumu vismaz divas nedēļas ātrāk, nekā to apstiprinātu medicīnas laboratorijas. Tāpat iespējams noteikt Covid-19 mutācijas, kas šobrīd nav konstatētas, un šie rādītāji liecina, ka valdošais ir delta paveids. Šādas monitoringa sistēmas ir jau daudzās pasaules valstīs, Latvijā par tās ieviešanu domāja jau pirms gada. “Vasarā mums tikai valdība apstiprināja šo notekūdeņu monitoringa programmu. Reāli ir tā, ka augusts - šis atvaļinājuma laiks -, kad mums vajadzēja ļoti īsā laikā sagatavot līgumus ar pašvaldībām, sagatavot laboratorisko kapacitāti. Jā, piekrītu, jo ātrāk būtu ieviests, jo sekmīgāk. Bet jāsaprot, ka valstīs tik ātri monitoringa sistēmas netiek palaistas,” saka Aivars Bērziņš, “BIOR’’ institūta direktors.

Monitoringa rezultāti tiek nodoti SPKC, lai nepieciešamības gadījumā, ja konstatētu vīrusa uzliesmojuma draudus konkrētā pašvaldībā, varētu rekomendēt kādus drošības pasākumus vai ierobežojumus. Tomēr pie tagadējiem apstākļiem, kad rādītāji visā Latvijā jau ir ļoti augsti, SPKC šobrīd apspriežas ar ekspertiem, lai saprastu, kā iegūtos rezultātus varētu izmantot. “Vasarā mēs arī redzējām, ka, piemēram, mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā saslimstības rādītāji bija augstāki. Latvijā tie bija zemāki. Bet, iespējams, kaut kādu teritoriju ātrāk caur monitoringu atrast, bet tas nedod iespēju apturēt situācijas attīstību Latvijā kopumā. Saslimstība, kad ies uz leju un kritīsies, tad atkal šim monitoringam būs tāda pieaugoša vērtība. Attiecībā - monitorēt vietas, kur saslimstība atkal varētu celties un pakāpties,” saka Ilze Arāja, SPKC komunikācijas nodaļas vadītāja.

 “Mēs jau esam šīs saslimstības augstākajā līmenī, ka faktiski šī vīrusa RNS kopiju skaits ir ļoti liels, ar pieaugošu tendenci, ko var novērot praktiski gandrīz visās pašvaldībās, kas tiek novērotas. Tad, precīzāk, varbūt atsevišķi, kur ir Rīgā, kur varētu pievērst lielāku uzmanību,” saka Aivars Bērziņš.

Monitoringa programma šobrīd paredzēta līdz 2021. gada 31. decembrim kopumā 12 pašvaldībās, tomēr darbības laiku, iespējams, pagarinās, kā arī varētu tikt analizēti notekūdeņi plašākā valsts teritorijā. Monitoringa īstenošanai šogad piešķīra 339,4 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet, ja programmu turpinās, ik gadu no valsts budžeta būs nepieciešami vairāk nekā 500 tūkstoši eiro.


Foto: Freepik