Ņemot vērā Baltijas valstīs ar Covid-19 inficēto cilvēku skaitu, rodas iespaids, ka otrais vilnis ir sācies. Pirmajā vīrusa uzplaiksnījumā spēcīgu sitienu saņēma vairākas nozares. Swedbank ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda – otro vilni var nepārdzīvot vairāki uzņēmumi.

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā: “Diemžēl šī ir krīze, un kādam krīzē ir jābankrotē, no tā mēs izbēgt nevarēsim. Šis ir ekstraordinārs gadījums, krīzes laikā uzņēmumi bankrotē un rodas jauni, tas ir normāls ekonomikas process.”

Vairāku nozaru pārstāvji ceļ trauksmi - ja valsts nesniegs atbalstu, tad viņu pastāvēšana ir zem lielas jautājuma zīmes. Valdības uzdevums šajā krīzē bija nodrošināt uzņēmumu pārziemošanu dažu mēnešu garumā. Pēc pirmā viļna uzplaiksnījuma pieredzi guvuši gan uzņēmēji, gan valdība, taču atbalsta instrumenti nevarēs palīdzēt ilglaicīgi. 

Latvija uz citu valstu fona inficēto cilvēku skaita ziņā ir lejasgalā, un te būtiski visiem saprast - viens no iemesliem ir tas, ka iestādes ātri reaģēja uz ierobežojumiem, bet iedzīvotāji ieklausījās un pildīja daudzus nosacījumus. Epidemiologi norāda - kad būs otrais vilnis, visiem jārīkojas līdzīgi un tad būs izredzes valstij izķepuroties labāk kā citām valstīm. Tomēr daudzi iedzīvotāji vēl nav atkopušies pēc pirmā viļņa radītajām sekām. Krīzes laikā audzis arī bezdarba līmenis, kas var turpināt palielināties otrajā vilnī.

Inficēšanās rādītāji Eiropas Savienībā ļoti svārstās un, salīdzinājumā ar pirmā viļņa saslimstības rādītājiem, šobrīd pieaugums redzams nevis riska grupās, bet cilvēkiem vecumā no 15 līdz 49 gadiem, uzsver Slimību profilakses un kontroles centra galvenais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Vismaz pagaidām epidemiologs neredz iespēju, ka Latvijā varētu atkārtoties scenārijs, kāds bija martā valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

Otrais vilnis būtiski ietekmēs iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko stāvokli. Epidemiologi norāda – Latvijā otrais vilnis vēl nav sācies, bet cilvēkiem jāgatavojas krīzes turpinājumam.