Dailes teātrī top izrāde “Kokvilnas lauku vientulībā” ar Džonu Malkoviču un Ingeborgu Dapkunaiti

Izrādes notiks no 28. līdz 31. maijam. “Kokvilnas lauku vientulībā” veido pazīstamais krievu režisors Timofejs Kuļabins pēc Bernāra Marī Koltesa lugas motīviem. Izrādei būs subtitru tulkojums latviešu un krievu valodās. Iestudējums top Dailes teātrī sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas atbalsta un attīstības fondu "Teritorija", piedaloties fondiem “M-ART” un “Blavatņik Family Foundation”.

Režisors Timofejs Kuļabins par gaidāmo izrādi saka: “2022. gadā tēma par aizliegto, neizteikto un neatvairāmo pievilcību ir jārisina citādi. Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma un kuru jebkura sabiedrība atzīst par noziedzīgu – pēc spēkā esošās likumdošanas.

Šajā lugā ir divi aktieri, bet tikai viens tēls. Lielāko daļu laika mēs pavadām zemapziņā, murgainās vīzijās par varoni, kuru mēs tā arī neieraugām. Viņa vietā uz skatuves ir divas savstarpēji pretnostatītas figūras – tās iesaistās saspringtā, niknā un sarežģītā dialogā. Šis ir cilvēka dialogs ar savām slepenajām vēlmēm un bailēm. Ar to, ko viņš neuzdrošinās pateikt pat pats sev un no kā viņš nevar atbrīvoties, neatņemot sev dzīvību. Šis ir stāsts par cilvēka sarežģītību pasaulē, kurā sarežģītība kļūst par kaut ko nevēlamu, nevietā, nepiedienīgu. Šī pasaule rada iekšējas nesaskaņas, disonansi, kas nogalina cilvēku no iekšpuses kā nāvējoša slimība.”

Šā gada 15. janvārī sākās pirmais mēģinājumu posms Dailes teātrī. Pazīstamais krievu teātra un operas režisors Timofejs Kuļabins pievērsies 20. gadsimta otrās puses izcilā franču dramaturga Bernāra Marī Koltesa daiļradei. Izrādē piedalās pasaulslaveni aktieri – lietuviešu–krievu aktrise Ingeborga Dapkunaite un amerikāņu aktieris Džons Malkovičs. Mēģinājumi notiks divos posmos, pirmajam noslēdzoties 25. janvārī. Maija sākumā komanda atkal tiksies Rīgā, lai mēneša beigās piedzīvotu pirmizrādi. Pēc izrādēm Dailes teātrī komanda dosies pasaules turnejā.

Šī nav pirmā reize, kad Ingeborga Dapkunaite un Džons Malkovičs tiekas uz teātra skatuves, viņiem ir ap desmit kopīgu projektu teātrī un kino. No 2009. līdz 2011. gadam viņi spēlēja Maikla Stērmingera muzikālajā izrādē "Džakomo variācijas", kas guva lielus panākumus daudzās pasaules valstīs. 2017. gadā aktieri kopā filmējās krievu filmā "Par mīlestību".

Jaunajai izrādei režisors Timofejs Kuļabins un dramaturgs Romāns Dolžanskis radījuši lugas skatuvisko versiju, kurā liela nozīme ir skaņas dizainam un video partitūrai. Izrādes mākslinieks ir Oļegs Golovko. Izrādes laikā jaunās paaudzes videokameras seko aktieriem un rada ne tikai “tuvplāna” efektu, bet arī paralēlu mediju darbību, sava veida dzīvu videomākslu.

Bernārs Marī Koltess (1948–1989, Francija) ir autors pusotram ducim lugu, no kurām slavenākās ir "Roberto Zuko", "Rietumu krastmala" un “Kokvilnas lauku vientulībā”. Lugas tulkotas gandrīz četrdesmit valodās un iekļautas teātru repertuāros visā pasaulē. Lielākie Eiropas režisori, tostarp Patriss Šero, Pīters Šteins, Kšištofs Varlikovskis, Mihaels Talheimers, Kama Ginkass, Luiss Paskāls un citi, vairākkārt pievērsušies Koltesa daiļradei.

Izrādes "Kokvilnas lauku vientulībā" pirmizrāde notika 1987. gadā Parīzes Nantēras-Amandjē teātrī Patrisa Šero režijā.

Šajā lugā divi cilvēki satiekas tumšā alejā. Viens ir Izplatītājs, otrs – Klients. Tirgotājs mēģina kaut ko pārdot Klientam, kaut ko, kas viņam jānosauc pašam. Klients nevēlas nosaukt preci un visos iespējamos veidos atsakās no darījuma.

Luga ir strīds, divu cilvēku konfrontācija, kas izteikta vārdu un nozīmju spēlē. Laika gaitā auditorija saprot, ka pārdošanas priekšmets ir slēpta interese. Abiem varoņiem ir jāatzīstas savā iekārē. Taču, tā kā ne viens, ne otrs nevēlas saukt lietas īstajos vārdos, viņi tikai “staigā apkārt”, un skatītājs saprot, ka šis strīds neatrisināsies, jo neviens negrib atzīties.

Timofejs Kuļabins

Teātra režisors, strādā gan dramatiskajā teātrī, gan operā. Viens no slavenākajiem jaunākās paaudzes krievu režisoriem Eiropā. Kā režisors uz profesionālās skatuves debitēja 22 gadu vecumā 2006. gadā, kopš tā laika iestudējis aptuveni 30 izrādes Krievijas un Eiropas teātros, tostarp Maskavas Lielajā teātrī, Nāciju teātrī (Maskava), Deutsches Theater (Berlīne), Schauspielhaus (Cīrihe), Residenztheater (Minhene). Kopš 2015. gada viņš ir Sarkanās lāpas teātra (Novosibirska) galvenais režisors. Pazīstams ar savām radikāli modernajām klasisko autoru – Čehova, Ibsena, Puškina, Gogoļa, Strindberga u.c. – interpretācijām. Viņa iestudējumi regulāri tiek izrādīti starptautiskos teātra festivālos, un izrāde “Trīs māsas” pēc Antona Čehova motīviem tika apbalvota ar Krievijas teātra balvu "Zelta maska" un devās turnejā pa desmitiem valstu.

Oļegs Golovko

Mākslinieks. Beidzis Sanktpēterburgas I. Repina glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu (Eduāra Kočergina darbnīca). Mācījies Parīzē Beaux-Arts institūtā. No 2000. līdz 2003. gadam bijis V. M. Šukšina Altajas reģiona drāmas teātra (Barnaula) galvenais mākslinieks. No 2004. līdz 2006. gadam  – teātra "Sarkanā lāpa" galvenais mākslinieks, uz šī teātra skatuves veidojis vairāk nekā 20 izrādes. Viņš veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 100 izrādēm, tostarp Maskavas Lielā  teātrī un Nāciju teātrī (Maskava), Marijas teātrī, A. Brjanceva Jaunatnes teātrī, "Baltijas namā" (Sanktpēterburga), F. Volkova Jaroslavļas teātrī, Omskas Akadēmiskajā drāmas teātrī, Residenztheater (Minhene), Opernhaus (Vupertāle, Vācija), Deutsches Theater (Berlīne, Vācija) un citur. Jau vairāk nekā desmit gadus viņš sadarbojas ar režisoru Timofeju Kuļabinu, un bijis visu viņa šī laika izrāžu scenogrāfijas autors.

Ingeborga Dapkunaite

Teātra un kino aktrise, TV raidījumu vadītāja. Aktrises karjeru viņa sāka Lietuvas teātros, tostarp leģendārā režisora ​​Eimunta Nekrošus izrādēs. Kopš 90. gadiem viņa veiksmīgi strādā Krievijas teātros un Krievijas televīzijā, un šajā laikā ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajām aktrisēm Krievijā. Šobrīd viņas teātra darbība Krievijā galvenokārt saistīta ar Maskava Nāciju teātri, kur veiksmīgi spēlē galvenās lomas gan klasiskajos darbos, gan mūsdienu dramaturgu lugās. Paralēli viņa piedalās starptautiskos teātra un kino projektos, pastāvīgi sadarbojas ar angļu un amerikāņu producentiem, spēlējusi filmās “Neiespējamā misija” (1996), “Septiņi gadi Tibetā” (1997), kā arī daudzos BBC seriālos.

Džons Malkovičs

Aktieris, režisors, producents un scenārists. Darbs kino, demonstrējot viņa plašo aktiermākslu, izcilo šarmu un tehniku, atnesa viņam pasaules slavu, desmitiem balvu un vairākas “Oskara” nominācijas. Viņš ir atveidojis vairāk nekā 70 lomas, tostarp Stīvena Spīlberga (“Saules impērija”, 1987), Bernardo Bertoluči (“Sargājošās debesis”, 1990), Stīvena Frīrsa (“Bīstamie sakari”, 1988), brāļu Koenu (“Sadedzināt pēc izlasīšanas”, 2008), Luka Besona (“Žanna D’Arka”, 1990) un citās filmās. Papildu aktiera darbam Džons Malkovičs darbojas arī kā režisors, scenārists un producents, piedalās televīzijas iestudējumos. Kopš 70. gadu vidus pastāvīgi strādā kā aktieris un režisors uz Brodvejas, Londonas, Parīzes un citu teātra metropoļu skatuvēm, kur viņa partneri ir pasaules teātra zvaigznes. Par režijas darbu teātros viņam piešķirta Francijas Moljēra balva un Miltona Šulmana balva Lielbritānijā. 

***

Radošā komanda:

Režisors – Timofejs Kuljabins

Lomās: Ingeborga Dapkunaite un Džons Malkovičs

Mākslinieks – Oļegs Golovko

Dramaturgs – Romāns Dolžanskis

Skaņu dizainers – Timofejs Pastuhovs

Video dizainers – Aleksandrs Lobanovs

Operators – Vladimirs Burcevs

Video montāžas režisore - Anastasija Žuravļeva

Gaismu mākslinieks – Tarass Mihailovskis

Izpildproducente – Irina Paradnaja

Ģenerālproducente – Jekaterina Jakimova

Kopš 2006. gada Kultūras un laikmetīgās mākslas attīstības fonds “Teritorija” rīko tāda paša nosaukuma starptautisko festivālu–skolu Maskavā, kas ir kļuvis par vienu no lielākajiem laikmetīgās mākslas forumiem un vienu no nozīmīgākajiem izglītības projektiem Krievijā. Fonds arī veic aktīvas festivāla un izglītojošas aktivitātes Krievijas reģionos un piedalās starptautiskos projektos. Fondu dibinājuši Jevgēnijs Mironovs, Kirils Serebreņņikovs, Romāns Dolžanskis un citi.


Foto: Marko Rass