Minimālā alga, bet 12 - 14 klientu dienā - realitāte pansionātā Cēsīs, kur par saviem ikdienas pienākumiem stāsta divas aprūpētājas. Abām ikdienā jārūpējas par vissmagākajā stāvoklī esošiem klientiem - pavisam gulošajiem un tiem, kuri arī bez cita palīdzības nevar sevi aprūpēt.
Dace Baškera, aprūpētāja, atzīst, ka pienākumu ir daudz. Darbu sāk septiņos no rīta ar bļodiņu pasniegšanu, gultu saklāšanu, drēbju, kā arī gultas veļu nomaiņu, taču pienākumi turpinās arī dienas gaitā. Viņa piebilst, ka palīdz arī ar pamperiem un tualeti. Jāsaka, aprūpētājas pašas veic arī telpu uzkopšanu un dezinfekciju. Dace Baškera stāsta, ka dezinficēts tiek viss iespējamais – pat trauki.
Maiņa beidzas septiņos vakarā, tātad darba diena ir 12 stundas gara. Tad atnāk nakts aprūpētājs, kuram izstāstīts, kas bijis pa dienu, taču no rīta, kad tiek nodota maiņa, pastāsta par nakts notikumiem.
Aprūpētājas strādā trīs dienas pēc kārtas, pēc kā ir trīs brīvdienas. Uz darbu bieži jāiet arī sestdienās un svētdienās. Kādam citam darbam, lai ienākumu būtu vairāk, spēka neesot. Tiek pausts, ka Covid-19 laiks nogurdina gan morāli, gan fiziski.
Cēsu pilsētas pansionāta “Cīrulīši” direktore atzīst, ja paskatās uz to, kā tas notiek citās valstīs, tad vienai aprūpētājai ir trīs līdz četri klienti. Šobrīd pansionāta aprūpētājām sanāk līdz pat četrpadsmit. Viņa atzīst, ka vairāk aprūpētājas pieņemt nav iespējams, jo nebūs, kā samaksāt atalgojumu.
Pansionāta vadītāja uzskata, aprūpētājām vajadzētu būt divtik lielākai algai nekā tā ir šobrīd. Protams, sakarā ar minimālās algas pieaugumu valstī, aprūpētājas un citi darbinieki arī saņems vairāk. Tas arī nozīmē, ka ir jāpaaugstina uzturēšanās maksa pansionāta klientiem. Cēsu pansionātā tā tiks paaugstināta par 50 eiro.
Uzturēšanās maksa mēnesī tiek paaugstināta arī tādēļ, ka novērota tendence, ka pēdējā laikā pansionātā nonāk klienti ar vien smagākā stāvoklī - pieaug arī izmaksas viņu aprūpei. Cēsu pilsētas pansionāta “Cīrulīši” direktore Inga Gunta Paegle atzīst, ka klientiem ik mēnesi aiziet divi tūkstoši eiro pamperos un medikamentos.
Saraksts ar nepieciešamajām lietām, tostarp, inventāram, infrastruktūrai un citām vajadzībām, veidojas garš. Jāiztiek ar tiem ieņēmumiem, kādi ir no klientu uzturēšanās maksām. Ja klienta pensija to nenosedz, starpību maksā tuvinieki. Bet, ja nav spējīgi, ir maznodrošinātie, tad iztrūkstošo summu par klientu nosedz pašvaldība.
Pansionāta vadītāja apzinājusi cenrādi arī citās aprūpes iestādēs. Gan pašvaldību, gan valsts sociālās aprūpes centros, arī privātajos, uzturēšanās maksa mēnesī šobrīd ir sākot no 600 eiro un vairāk (līdz pat 750 un virs, pat ap tūkstoš eiro mēnesī).
Šobrīd pansionāta ienākumus ietekmē arī Covid-19 ierobežošanas pasākumi. Līdz šim Cēsu pilsētas pansionātā gan darbiniekiem, gan klientiem ir izdevies izvairīties no inficēšanās ar Covid-19. Iestādē cer, ka izdosies arī turpmāk.
