Kā darba ņēmēji Latvijā reģistrēti vairāk nekā divi tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, liecina Valsts ieņēmuma dienesta (VID) apkopotā informācija. Uzrunātie uzņēmēji ar jaunajiem darbiniekiem esot apmierināti, tomēr visas vakances neesot izdevies aizpildīt. Neizpratni raisot arī nevienlīdzīgā apmaksas sistēma. Atšķirībā no mūsu darba ņēmējiem nerezidentiem nodokļi jāmaksā no pirmā eiro.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, no kara šausmām atbēgušajiem Ukrainas iedzīvotājiem pieejamas gandrīz 7000 vakances 907 uzņēmumos. Gandrīz divdesmit uzņēmumi darbu piedāvā Tukuma novadā. Šūšanas uzņēmumā “Lindstrom prodem” no piecpadsmit piedāvātajām darba vietām pašreiz aizpildītas vienpadsmit. “Trīs bija kaut kad kaut ko darījušas mājās, kāda bija strādājusi modes ateljē. Pārējās gan bez jebkādas iepriekšējas pieredzes, bet vienkārši ar vēlmi strādāt un mācīties šo arodu. Tagad mēs skatāmies, ka katru dienu labāks kļūst efektivitātes līmenis. Meitenes cenšas un mācās,” saka Inga Jākova, SIA “Lindstrom prodem” vadītāja.
Tatjana Ukrainā bijusi manikīra meistare, tomēr tagad nolēmusi apgūt ko jaunu. “Es to neesmu pametusi. Tā ir mana sirdslieta, bet man bija sapnis iemācīties šūt. Es esmu mācījusies par šuvēju-piegriezēju, un tagad pamazām to īstenoju. Man patīk, ļoti labs kolektīvs, draudzīgas meitenes. Es esmu ļoti laimīga, ka šeit nokļuvu,” atzīst Tatjana Križanovskaja kara bēgle, SIA “Lindstrom prodem” darbiniece.
Jau trešo nedēļu jauna darbiniece ir arī Tukuma centra aptiekā. Farmaceite Olga Harkivā bijusi aptiekas vadītāja, bet tagad ir asistente. Pieņem preces un kārto tās plauktos. Tomēr galvenais esot, ka darbs atrasts, turklāt - savā profesijā. “Kad tu esi pieradis kaut ko visu laiku darīt, iet uz darbu, kontaktēties ar cilvēkiem, ir ļoti grūti sēdēt mājās vai pagrabā četrās sienās. tāpēc ļoti gribējās strādāt, iziet cilvēkos, justies noderīgai un līdzvērtīgai,” saka Olga Buzinar kara bēgle, “Centra aptiekas” Tukumā darbiniece. “Pēc VID esošās informācijas, kā darba ņēmēji reģistrēti vairāk nekā 2184 Ukrainas bēgļi. Ar katru dienu Ukrainas cilvēku nodarbinātība pieaug. Cilvēki stājas darbā, kā arī reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēji. Visvairāk pašreiz tiek nodarbināts restorānu un mobilās ēdināšanas pakalpojumu nozarē, viesnīcās, kā arī mazumtirdzniecībā un zivsaimniecībā,” stāsta Ieva Kvaste, VID pārstāve.
Kā rakstiskā komentārā skaidro NVA, gandrīz visos gadījumos vakanču skaits ir lielāks nekā pretendentu skaits. Izņēmums esot skolotāju palīgi, kur vēlmi strādāt izteikušas vairāk nekā 30 ukrainietes, bet piedāvātas tikai sešas darba vietas.
Ukraiņu iedzīvotāji lielākoties strādā mazkvalificētos darbos ar minimālo vai nedaudz augstāku atalgojumu. Turklāt - atšķirībā no mūsu darba ņēmējiem - nerezidentiem nepienākas nekādi nodokļu atvieglojumi. Nodokļi jāmaksā no pirmā eiro. Finanšu ministrijā ReTV skaidro, ka problēma esot identificēta un risinājumi tiekot meklēti. “Patlaban mūsu kolēģi strādā pie divu atvieglojumu veidiem. Tas ir atvieglojums par apgādībā esošajām personām, otrs - neapliekamā minimuma piemērošana ienākumiem. Situācija ir tāda, ka diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots gada ienākumiem. Patlaban eksperti turpina modelēt situācijas, kā varētu piemērot neapliekamo minimumu arī nerezidentiem,” atzīst Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas pārstāvis.
Izmaiņas nodokļu atvieglojumus attieksies tikai uz Ukrainas kara bēgļiem, tiks ietvertas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Kad tās stāsies spēkā, vēl neesot zināms, bet jau tuvākajā laikā grozījumi tikšot nodoti politiķu diskusijām.
#SIF_NVZ2022
