Skrundas pagasta Cieceres ielas 9 namā ir astoņi dzīvokļi. Iedzīvotāju neapmierinātība ar mājas apsaimniekotāja Skrundas komunālās saimniecības izcenojumiem un paveikto darbu kvalitāti tikai pieauga, tāpēc pirms mēneša nolemts dibināt biedrību, rūpes par ēkas apsaimniekošanu uzņemties pašiem iedzīvotājiem. Viņi atzīst – daudzus darbus varam paveikt paši, sarežģītāku uzdevumu veikšana tiks uzticēta speciālistiem.
Biedrības “Ciecere 9” pārstāve Linda Ozolniece saka: “Būs lētāka dzīve, jo tā nauda, ko maksājam komunālajai saimniecībai kā pārvaldīšanas izdevumus, tā paliks mājai. Šos darbus, kas ir, mēs veicam sabiedriskā kārtā, līdz ar to tā nauda tiks ielikta mājai. Pagaidām svarīgākais ir jumts.”
Skrundas komunālās saimniecības nekustamo īpašumu pārvaldnieks Aivis Vītols pauž: “Mēs strādājam uz likuma pamata. Mums jānodrošina obligāti veicamas pārvaldīšanas darbības, jābūt plānam. Ja pildām visus tos punktus, kā zāles pļaušana, sētnieks, kāpņu telpas tīrīšana… sanāk dārgi. Cilvēki izvēlas šos pakalpojumus pārvaldīt paši, viņi var noteikt, kā un ko ēkai darīt.”
Šobrīd Skrundas komunālās saimniecības pārziņā ir 92 ēkas novadā. Piecus daudzdzīvokļu namus apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības. Biedrība “Dārza ielas saimniecība”, kura sāka apsaimniekošanu pirms pieciem gadiem, atzīst, ka izvēle ir attaisnojusies, jo te bijuši ļoti dārgi maksājumi par apkuri.
Pašu saimniekošana nav šķērslis arī pamatīgu darbu veikšanai, kur nepieciešams lielāks finansējums. Piemēram, ēku siltināšana. Biedrības gājušas dažādus ceļus, lai šo ieceri īstenotu – gan ņemot individuālus aizņēmumus, gan piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, un uzsver, ka arī šai procesā, organizējot darbus pašiem, iznāk ietaupīt. Tomēr visi uzrunātie dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji atzīst - ne katras ēkas iemītniekiem izdosies uzņemties apsaimniekošanu. Tā ir arī liela atbildība - slinkot vai ielaist parādus nedrīkst.
Lai arī ir daudz ieguvumu dzīvokļu īpašniekiem ēku apsaimniekojot pašiem, šādu veidu cilvēki izvēlas pamazām. Tā atzīst arī Kuldīgas novadā. Ekonomikas ministrijā stāsta, ka statistikas, par cik daudz daudzdzīvokļu ēkām Latvijā rūpes uzņēmušies paši iedzīvotāji, nav, bet skaitam ir tendence pieaugt.
