Latvijā un pasaulē ziemas peldes, gremdēšanās ir izplatīta nodarbe - uz to norāda arī ārste un ziemas peldes cienītāja. Iveta Reķe, Cēsu klīnikas ambulatorās daļas vecmāte, kas ziemā peld jau trešo gadu, atzīst, ka uz peldi esot pat rindas brīvdienu rītos.

Iveta Reķe ikdienā peldas savā lauku mājas dīķī vai Niniera ezerā. Laipas un cilvēku plūsma nodrošina to, ka var tikt ūdenī. Viņa stāsta, ka Ninieris esot pateicīgs ezers – var tālu iet iekšā, nav dziļš.

Ginta Bergmane ar ziemas gremdēm sākusi nodarboties aptuveni pirms vairāk kā gada. Iepriekš gājusi aukstuma dušās, pirtīs izmantojusi aukstuma baļļas, tikai pēc tam saņemoties uz pirmo aukstuma peldi ezerā.

Cēsu klīnikā stāsta, ka, ja cilvēks ir pārliecināts par savu veselību, kā arī visu dara pareizi, pakāpeniski, sistemātiski, var doties izbaudīt ziemas peldes.

Neskatoties uz pozitīvo ietekmi, par ko stāsta cilvēku pieredze, Arnis Nulle, Cēsu klīnikas ārsts, iesaka pirms tam veikt dažādas pārbaudes – jābūt kardiogrammai un ehokardiogrammai, lai zinātu sirds un asinsvadu stāvokli. Viņš arī piemin, ka tiem, kuriem ir ādas, urīnizvadceļu saslimšanas, tiem nevajadzētu līst aukstā ūdenī.

Ārsti un entuziasti iesaka pareizu tehniku un apģērbu, kas pasargās no ķermeņa atdzišanas – speciālās ziemas peldēšanas zeķes un cimdus. Gintai Bergmanei ir bijusi slikta pieredze. Pēc tās viņa sapratusi, ka šādas speciālās zeķes ir nepieciešamība. Toties, ja visu dara pareizi, tas uzlabo gan fizisko, gan garīgo veselību.

Lai sagatavotos ziemas peldei, iesaka turpināt iet peldēties līdz pienāk ziema, bet pašlaik norūda aukstas dušas vai baļļas. Interesanti, ka aukstums var būt gan tas, no kā apaukstējas, kā arī tas, kas dod spēcīgāku imunitāti. Pareizs apģērbs, pareiza tehnika un drošība ir svarīgākās lietas, kas jāņem vērā, dodoties ziemīgā peldē.