Daudzi ģimenes ārsti jūtas izmantoti un pamesti. Tiek gaidīts atbalsts

Lai nodrošinātu vakcināciju pret kovidu, pagājušajā gadā ģimenes ārstu praksēm apmaksāja papildus darbinieka algošanu. Tas esot sniedzis iespēju ģimenes ārstiem strādāt efektīvāk, taču Veselības ministrijā plānots, ka apmaksās darbinieku vēl tikai par šo janvāri. 

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā (LLĢĀA) par papildus darbaspēka atbalstu izsakās skaudri, jo pagaidām valdība solījusi papildus darbinieka nodarbināšanu finansēt par vēl vienu šī gada mēnesi – janvāri. LLĢĀA viceprezidents Ainis Dzalbs: “Pēc mums pieejamās informācijas, nav paradzēts finansējumus nedz trešajam darbiniekam, nedz arī atvaļinājuma apmaksai ģimenes ārstiem Latvijā. Mēs jūtamies izmantoti un pamesti – nodrošinājām to lielo darba apjomu, kas pēc būtības nav mazinājies. Šobrīd līgumi, ko mums piedāvā valsts, ir pielīdzināmi verdzībai, kur ir vēl pieaugošs darba apjoms, bet samazināts finansējums, samazināti ir darbinieki.”

Tikmēr Veselības ministrijā skaidro, ka papildus darbinieku atmaksāšanu šī gada budžetā virza kā prioritāti, taču tā līdz šim nav tikusi atbalstīta. Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins: “Budžeta diskusijās šis jautājums bija prioritizēts, bet valdībā, vienojoties par budžeta prioritātēm, nebija atbalstīts. Bija vienošanās ar ģimenes ārstiem, ka mēs turpinām par trešo darbinieku cīnīties budžetas procesa ietvaros.”

Ministrijā piebilst, ka budžeta skatīšana turpināsies nākamnedēļ, taču šobrīd neesot pārliecības, ka kaut kas varētu mainīties, bet cer uz atbalstu Saeimā. Asociācija noskaidrojusi, ka bez valsts atbalsta daudzās praksēs papildus darbiniekus nāksies atlaist. Zināms, ka liela daļa ģimenes ārstu varētu arī neturpināt strādāt. Dzalbs: “Šodien man zvanīja kolēģe no Jelgavas novada. Ja viņai šis trešais darbinieks ir jāatlaiž, viņa neredz iespēju, kā vispār apdarīt šos pienākumus, darbus. Viņa jūt, ka ir izdegusi un nespēs turpināt. Zvana arī citi kolēģi no citiem reģioniem. Tie stāsti ir ļoti, ļoti līdzīgi.”

Tam arī būšot nopietnas sekas – prakses būs grūtāk sazvanīt, nevarēs vairs tik operatīvi nodrošināt vakcināciju un profilaktiskos pakalpojumus. Tāpat arī ģimenes ārstiem pie lielā darba apjoma neatliks laika tālākizglītības kursiem. Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins: “Mēs ļoti labi apzināmies šo situāciju. Vairākkārt esam informējuši par šī pasākuma nepieciešamo turpinājumu. Lai šo jautājumu risinātu, mēs esam saņēmuši no asociācijām arī alternatīvos risinājumus – viena puse ir rast papildus naudu, otra būs diskutēt par kaut kāda darba apjoma samazināšanu.”

Jāpiemin, lai segtu izmaksas par papildus cilvēka nodarbināšanu ģimenes ārstu praksēs janvārī, Veselības ministrijai ir nepieciešami vairāk nekā 520 000 eiro. Pērn vidēji mēnesī aptuveni 400 papildus darbinieku apmaksa izmaksājusi ap 700 000 eiro.