Daudzi iedzīvotāji neizprot Eiropas Parlamenta darbību

Vairums likumu, pēc kuriem dzīvojam, Latvijā pieņemti, balstoties uz Eiropas Parlamenta lēmumiem. Tomēr joprojām daudzi iedzīvotāji neizprot, kādus jautājumus risina Eiroparlamentā, un netic, ka deviņas balsis spēs kādu problēmu atrisināt. Tāpēc nereti nolemj, ka piedalīties vēlēšanās nemaz nav vērts.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas strauji tuvojas. Jau pirmdien visā Latvijā durvis vērs vēlēšanu iecirkņi. Viens no tiem atradīsies arī Jelgavas pilsētas kultūras namā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā strādas 945 iecirkņi. Atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām balsstiesīgie var izvēlēties balsot jebkurā no tiem. Starp ReTV uzrunātajiem jelgavniekiem bija gan tādi, kuri bez šaubīšanās teica, ka piedalīsies vēlēšanās un citu domu nemaz nepieļauj, bet netrūka arī tādu, kuri, visticamāk, līdz vēlēšanu iecirknim neaizies.

Nereti pat tie, kuri pieraduši vienmēr doties uz vēlēšanām un saka, ka to darīs arī šoreiz, nemaz īsti nezina, ko no tā iegūsim.

LBTU Sociālo un humanitāro zinātņu institūta lektore Baiba Miltoviča , kas vienlaikus darbojas aī Eiropas un ekonomikas sociālo lietu komitejā, norāda, ka uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām noteikti jāiet, bet jāskatās plašāk nekā tikai uz deviņu cilvēku ievēlēšanu. “Es varbūt no tāda pilnīgi iedzīvotāja viedokļa. Jelgavā, piemēram, ja jūs skatāties uz tiltu, kas ir atjaunots, skatāties uz Jelgavas pili, kas ir atjaunota par Eiropas līdzekļiem. Skatāties uz kultūras namu un virkni skolām, kur iekārtotas mācību klases, manuprāt, būs grūti pateikt, ka Eiropa nav ieguldījusi un nekādā veidā nav saistīta ar Latvijas ekonomisko situāciju, būs ļoti grūti.”

Nereti balsstiesīgie iedzīvotāji cer, ka Eiropas Parlamenta deputāti atrisinās sasāpējušās problēmas. Piemēram, palielinās pensijas, radīs jaunas darba vietas vai beidzot uzlies asfaltu gadiem neremontētajam ceļam. Maz skaidrības par Eiropas Parlamenta darbu arī jauniešiem.

Miltoviča: “Es pilnīgi visas jomas neieskicēšu, bet tādi klasiski piemēri: migrācija, enerģētika. Varētu būt arī pārtika un lauksaimniecība. Šobrīd enerģētikā aktuālais ūdeņradis. Šāda veida jautājumi. Protams, nodokļu, veselības un laikam jau praktiski visas tās jomas, kas mums Latvijā sāp, ir pašu dalībvalstu kompetencē.”

Lai par izdarīto izvēli vēlēšanās nenāktos vilties, svarīgāk nekā meklēt pazīstamus uzvārdus esot raudzīties, lai potenciālajam deputātu kandidātam būtu vairāku Eiropas valodu prasmes un labas komunikācijas spējas, kas lieti noderēs meklējot atbalstu Latvijai svarīgiem jautājumiem.