Dažviet nakts patversmēs nonākuši cilvēki jau ar apsaldējumiem

Cilvēku skaits, kuriem nepieciešams patversmju pakalpojums, ik gadu nedaudz pieaug. Pēc Labklājības ministrijas datiem 2019. gada laikā šādu palīdzību saņēmušas gandrīz 7000 personas. Kāda situācija nakts patversmēs un izmitināšanas vietās ir šobrīd?

Ilgstoši atrodoties ārā, tādā dienā kā šī, tā vien gribās padzert siltu tēju, varbūt apsegties ar pledu un tikt pēc iesējas ātrāk iekštelpās. Taču diemžēl ir cilvēki, kuriem šādas iespējas tikpat kā nav.  Kā ReTV Ziņām atzīst nakts patversmes un atskurbtuves vadītājs Valmierā Mārcis Āķis: “Turpmāk būs tā, ka iemītnieki paliek iekšā cauru diennakti, tā kā ir liels aukstums ārā, jo valstī ir noteikts tā, ja ārā ir laikapstākļi -15 grādi vidēji un tās dienas ir noturīgas, tad tiek pieļauts, ka nakts patversmes iemītnieki paliek iekšā.”

Naktspatversme Jēkabpilī šoreiz komentēt situāciju ierakstā atteicās, taču ReTV Ziņām norādīja – šobrīd naktsmītnē uzturās vairāk nekā 10 cilvēki. Divas no personām atrodas kovid izolatorā. Kāda sieviete ieradusies jau ar apsaldētām kājām, tādēļ šobrīd nonākusi veselības aprūpes iestādē.

ReTV ir zināmi gadījumi, kad cilvēkus, kuri nakšņo kāpņutelpās, māju iemītnieki vienkārši iztriec. Kārtībsargi gan iesaka vienkārši zvanīt Pašvaldības policijai, kura tad tālāk lems kā šādos gadījumos rīkoties. Telefonsarunā ar ReTV LSA Ventspils nodaļas vadītājs Andis Sukurs stāsta: “Ir, protams, kurus atved Pašvaldības policija, ir tādi cilvēciņi, kuri ir nonākuši slimnīcā un pēc tam nonāk pie mums. Dažādi tie ceļi. Bet ir prasība –  nākošajā rītā jāiet uz sociālo dienestu un jākārto savas lietas visas, lai tiktu dota atļauja apmeklēt nakts patversmi. Viņam, protams, prasa līdzdalību, lai ietu, kārtotu savas lietas, iegūt statusu utt., bet ir daudzi cilvēki, kas negrib.”

Ne visus cilvēkus, kuriem nepieciešamas naktsmītnes var saukt par bezpajumtniekiem. Situācijas ir dāžādas. Piemēram, OPEN radošo centru vadītājs Edijs Klaišis saka – šobrīd tāda vajadzība ir arī jauniešiem: “Vakar viens pusis, kurš nenāk uz mūsu centru, šis bija pirmais izņēmums, kad es kaut ko tādu pieļāvu, jo mums ir tā, ka pa naktīm centru var apmeklēt tikai tie, kuri patstāvīgie ir mums, reāli, man vakar pazvanīja puika, kurš vienkārši pateica, ka viņam mājās ir tik drausmīgi auksts, ka viņš nespēj izturēt. Tad, jā, es viņu laidu iekšā.Man ir bail iedomāties, kur tie, kas tagad no tiem patstāvīgajiem, kas sāk biežāk izmantot nakšņošanas vietas, kur viņi pirms tam ir nakšņojuši? Es tur zinu vienam otram mājās ir diezgan dramatiski tie apstākļi.”

Edijs Klaišis skaidro – tās ir pandēmjas ierobežojumu un zaudējumu sekas. Viņš uzskata –  daļa no jauniešiem, kuriem jau pirms tam gājis smagi, ir pārkāpuši robežu un sākuši klaiņot:  “Ir vēl viena lieta par ko es cilvēkus aicinu, pirms jūs dzeniet jauniešus no kāpņutelpām ārā šajās aukstajās dienās, pirms dzeniet, izejiet ārā un pasēdiet 10 minūtes uz soliņa. Tā kā citi tur saka –  jā, bet viņi tur trokšņo, piegružo. Pamēģiniet pieiet un normāli parunāt ar viņu.”

Vairāki cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams patvērums, nakšņošanas vieta, aicina būt līdzcietīgiem, ja acīmredzami cilvēks ir nonācis neapskaužamā situācijā. 


Foto: ReTV