Tiņģere ir neliels ciems Talsu novadā. Izrādās, ka jau vairākus gadus Latvijai nozīmīgos datumos viņiem ir tradīcija doties pārgājienā, turklāt ar pievienoto vērtību – stāstiem par sava pagasta pagātni. Arī šodien tiņģernieki nevis dedz lāpas, bet dodas vēl labāk iepazīt savu Latviju un izjust brīvību, ko izcīnījuši senči.

Dzeltenīgā Tiņģeres muiža šķiet novembra pelēkumā kļūst vēl saulaināka. No tās šodien izbirst pāris ļaužu, kas piesprauduši Latvijas karodziņu pie krūts. Viņi uzskata, ka daba ir atbilstoša vieta, kur smelties spēku, sajusties kā latvietim un ieraudzīt savas zemes skaistumu.

Tiņģernieki dodas pārgājienā arī citos Latvijai nozīmīgos svētkos. Šodien ir darba diena, tāpēc viņi ir vien četri. Ne tikai bauda ar acīm, bet arī dalās stāstos, nodod tos viens otram. Tie patiešām ir interesanti. Piemēram, paliela paugurā, kas agrāk izmantots arī slēpošanai, blakus esošo māju iemītnieki kāruši gaišu karodziņu brīžos, kad ģimene sagaidījusi pieaugumu.

Šoreiz plānā arī uzmeklēt un atrast kādas ģimenes kapus, kam pārgājiena dalībnieki zina vien aptuvenu vietu. Taču tas izdodas. Pa ceļam viņiem izdevies sazvanīt vienu no dzimtas pārstāvjiem un noskaidrot, ka šos saucot par Maizkalkapiem, jo plakanais uzkalns atgādinot maizes klaipu. Novadpētniecības pārgājiens bija 15 kilometru garumā.

Ar cieņu pret savu zemi, pārgājiena dalībnieki centās arī fiksēt redzēto un pamanīto – lai arī šodienu saglabātu vēsturei. Un viņi cer, ka laika zoba izpostītās vietas reiz tiks atjaunotas un, iespējams, būs vēl skaistākas nekā vēstures lapaspusēs.