Tumšākajos mēnešos daudzi savos mājokļus regulāri iededz sveces – priekam, mājīgumam un siltuma sajūtai. Ik gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā aktuāls kļūst jautājums par ugunsdrošību. Taču tas nav vienīgais risks – degšanas procesā izdalās veselībai kaitīgas vielas.  

Pirmais nosacījums veselībai un videi saudzīgākai svecīšu dedzināšanai esot to darīt ar mēru. Labāk retu reizi, izvēloties pēc iespējas mazāk aromatizētu, mazāk krāsotu sveci. “Ja dedzinām sintētisko materiālu sveces, pamatā dēvējam par parafīniem, izmešu, sadalīšanās produktu ir vairāk. Jo zemākas kvalitātes parafīns, jo svece ir lētāka un vairāk pievienotām dažādām krāsvielām vai aromatizētājiem,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības insitūta direktors Ivars Vanadziņš.

Iekštelpās, kur ne vienmēr ir ierasts, dedzinot svecīti, vēdināt telpu, labāk izvēlēties dabiskāka materiāla, piemēram, palmu eļļas, bišu vai sojas vaska sveces, kur kaitīgo vielu būs daudz mazāk. Ivars Vanadziņš: “Uz svecēm attiecas vispārējie ķīmisko produktu klasifikācijas noteikumi. Tā ļoti īsi runājot, – ja kaut kā bīstama ir vairāk par 0,1%, tam būtu jābūt norādītam uz iepakojuma.”

Uz neilgu laiku iedegta svece veselam cilvēkam gan nekādu lielu ļaunumu nenodarīs, bet risks gan pastāv tiem, kuriem ir kādas alerģijas vai hroniskas kaites.

Ivars Vanadziņš: “Ļaunākais scenārijs – astmas attīstība. Ja ir klāt sensibilizējošie piemaisījumi, var parādīties alerģiska reakcija. Iespējams, pilnīgi jauna, līdz šim nebijusi, vai izprovocē kādu no esošajām.”

Par cilvēku vēlmi regulāri degt sveces ne tikai noskaņai, bet arī telpas aromātam arodslimību ārsts Ivars Vanadziņš piebilst, ka šajā ziņā lielākais ļaunums esot vīraku kociņu izmantošana – tie gruzd un dūmo. Viņš aicina izvērtēt, vai patīkamā smarža telpā ir sliktās gaisa kvalitātes vērta.